Jau janvārī premjerministrs Viktors Orbans panāca vienošanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka Krievijas kodolenerģētikas pārvalde „Rosatom” būvēs divus jaunus reaktorus Pakšas atomelektrostacijā (AES), kas atrodas aptuveni 100 kilometrus uz dienvidiem no Budapeštas.
Savukārt martā tika parakstīts aizdevuma līgums, kuram bija nepieciešams parlamenta akcepts. Līgums paredz, ka Maskava varētu Budapeštai piešķirt līdz desmit miljardiem eiro lielu aizdevumu, kurš segtu aptuveni 80% no būvniecības iespējamajām izmaksām.
Par vienošanās apstiprināšanu balsoja 110 deputāti, kamēr 29 bija pret, bet 19 atturējās.
Vienošanās detaļas nav publiskotas, un Budapešta iepriekš netika izsludinājusi publiskā iepirkuma konkursu par savas AES paplašināšanu. Tas licis Eiropas Komisijai (ES) uzsākt izmeklēšanu par iespējamo Eiropas Savienības (ES) tiesību normu pārkāpumu.
Tikmēr Ungārijas valdība apgalvo, ka iecerētā Pakšas AES paplašināšana ļaus ražot lētāku elektroenerģiju un radīs 10 000 jaunu darbavietu. Turklāt Maskava esot piedāvājusi aizdevumu uz labākiem nosacījumiem nekā bankas.
Parāds Ungārijai būs jāatmaksā 21 gada laikā ar procentu likmi, kas var mainīties robežās no 3,95 līdz 4,95%.
Tikmēr opozīcija norāda, ka vienošanās noslēgšana nav bijusi pietiekami caurskatāma un ka tā vairo Ungārijas atkarību no Krievijas.
Turklāt tā palielina valsts parādu, kas tā jau ir lielākais visā Viduseiropā.
Pakšas AES šobrīd nodrošina 40% no Ungārijas elektroenerģijas patēriņa, un paredzēts, ka AES paplašināšana ļaus tās jaudu palielināt no 2000 līdz 4400 megavatiem.
Paredzēts, ka pirmais no jaunajiem reaktoriem varēs sākt darboties 2023.gadā.