Pirms trīs gadiem Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna valdība piespieda slēgt tolaik Budapeštā bāzēto prestižo Centrāleiropas Universitāti, jo augstskolas dibinātājs – Ungārijā dzimušais amerikāņu miljardieris Džordžs Soross – kritizēja Orbāna uzņemto “neliberālās demokrātijas” kursu.
Tagad Ungārijas valdība straujiem soļiem virza ieceri dibināt Budapeštā Ķīnas universitātes filiāli, kas būs pirmā ķīniešu augstskola ES. Runa ir par Šanhajas Fudaņas Universitāti, kas ir viena no labākajām Ķīnā un pēdējos gados ir ielauzusies vairāku pasaules augstskolu reitingu pirmajā simtniekā.
Londonas Universitātes paspārnē esošās Austrumu un Āfrikas pētniecības skolas Ķīnas institūta direktors Stīvs Tsans uzskata, ka Fudaņas Universitātes filiāles izveide Ungārijā būtu milzīgs panākums Ķīnai, kas vēl nesenā pagātnē pati importēja ārvalstu universitātes.
“Tagad viņi eksportēs ķīniešu universitātes filiāli uz Eiropu, uz Eiropas Savienības dalībvalsti. Manuprāt, viņiem tas ir ļoti nozīmīgi, jo apliecina Ķīnas uzplaukumu,” Tsans sacīja intervijā raidsabiedrībai “Voice of America”.
Pamestā industriālā rajonā netālu no Budapeštas centra līdz 2024. gadam paredzēts uzbūvēt Fudaņas Universitātes kompleksu, kurā varēs mācīties un dzīvot aptuveni 6000 ungāru, ķīniešu un citu valstu studenti. Ungārijas valdība ir pārliecināta, ka universitāte palīdzēs uzlabot valsts augstākās izglītības standartus un piesaistīs Ķīnas investīcijas un pētniekus.
Nesen Ungārijas medijiem nopludinātos slepenos valdības dokumentos lēsts, ka 26 hektāru plašās studentu pilsētiņas celtniecības izmaksas sasniegs 1,8 miljardus dolāru (1,5 miljardi eiro), kas ir vairāk nekā Ungārija atvēlēja augstākās izglītības sistēmai 2019. gadā.
Ungārijas valdība plāno 20% no projekta izmaksām segt no valsts budžeta, bet atlikušos 1,5 miljardus dolāru (1,2 miljardi eiro) aizņemties no Ķīnas bankām. Saskaņā ar dokumentiem vairumu darbu veiks, izmantojot Ķīnā ražotus būvmateriālus un ķīniešu celtniekus.
Ungārijas vadošajiem politiķiem nav iebildumu pret to, ka Fudaņas Universitāte 2018. gadā no savas hartas izdzēsa principu aizsargāt akadēmisko brīvību, tā vietā ierakstot, ka augstskola ir uzticīga Ķīnas Komunistiskajai partijai.
Budapeštas mērs Gergejs Karāčoņs neatbalsta Fudaņas Universitātes filiāles atvēršanu Ungārijā.
“Nesaprotu, kāpēc Ungārijai vai Budapeštai vajadzētu uzņemt Ķīnas universitāti, ja vēl pirms dažiem gadiem valsti bija spiesta pamest Centrāleiropas Universitāte, kas piedāvāja atvērtu izglītību, un ko finansēja no privātiem līdzekļiem. Tagad valdība vēlas atvērt universitāti, kas pārstāv Ķīnas Komunistiskās partijas ideoloģiju un izmaksās Ungārijas nodokļu maksātājiem miljardus,”Karāčoņs teica televīzijas kanālam “Euronews”.
Ķīna pēdējos gados izvērš aktīvu sadarbību ar Ungāriju un citām Austrumeiropas valstīm.
Ungārija ir vienīgā ES dalībvalsts, kura ir apstiprinājusi Ķīnā radīto “Sinopharm” vakcīnu pret Covid-19, valstī atrodas ķīniešu telekomunikāciju uzņēmuma “Huawei” lielākais loģistikas centrs ārpus Ķīnas.
Pērn Ungārijas valdība piekrita aizņemties 2 miljardus dolāru (1,6 miljardi eiro) no Ķīnas valstij piederošas bankas, lai uzbūvētu dzelzceļa līniju starp Budapeštu un Serbijas galvaspilsētu Belgradu. Dzelzceļa līnija būs daļa no Ķīnas globālās “Jostas un ceļa” iniciatīvas.
Stīvs Tsans ir pārliecināts, ka Fudaņas Universitātes paplašināšanās Ungārijā ir daļa no Pekinas centieniem ietekmēt ārvalstu viedokli par Ķīnu.
“Ja mēs runājam par humanitāro un sociālo zinātņu mācību programmu, tad ir pilnīgi skaidrs, ka Ķīnas Komunistiskā partija vēlēsies to kontrolēt. Tikai pēdējo divu gadu laikā Fudaņas Universitāte ļoti skaidri ir mainījusi savas attiecības ar Ķīnas valsti. Tagad tā skaidri deklarē, ka tās galvenā misija nav stiprināt akadēmisko integritāti, bet gan sekot partijas vadībai,” sacīja Tsans.
Projekta pretinieki Ungārijā bažījas, ka Ķīnas valdība var izmantot Fudaņas Universitāti spiegošanas aktivitātēm Eiropā.
Arī Ungārijas sabiedrotie ir satraukti par Budapeštas ciešajām attiecībām ar Pekinu.
Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss aizvadītajā nedēļā par “pilnībā neizprotamu” nodēvēja Ungārijas lēmumu bloķēt ES paziņojumu, kurā tā kritizēja Pekinas vēršanos pret Honkongas demokrātijas kustību.
Savukārt ASV vēstniecība Budapeštā paziņojusi, ka Vašingtona Fudaņas Universitātes filiāles atvēršanu Ungārijā uzlūko piesardzīgi, “ņemot vērā Pekinas praksi izmatot akadēmiskās institūcijas, lai īstenotu kaitnieciskas darbības un noslāpētu intelektuālo brīvību”.
