UNESCO ziņojums, kas publiskots Parīzē 14. septembrī, izgaismo plašāku tendenci, kas vērojama pēdējos piecos gados – arvien pieaugoša nelikumīga spēka pielietošana no policijas un drošības spēku puses. 2015. gadā 15 protestu laikā policija un drošības spēki kavēja žurnālistu darbu, savukārt 2019. gadā šis skaits bija jau 32. Ziņojumā arī konstatēts, ka
pēdējo piecu gadu laikā 10 žurnālisti tika nogalināti, atspoguļojot protesta akcijas.
Tas liecina par pieaugošiem draudiem preses brīvībai un informācijas pieejamībai visā pasaulē.
Ziņojumā secināts, ka pēdējo piecu gadu laikā protestu galvenie cēloņi ir bažas par ekonomisko netaisnību, valdības korupciju, politisko brīvību samazināšanos un pieaugošo autoritārismu. Pret protestus atspoguļojošajiem žurnālistiem vērsti tādi pārkāpumi kā novērošana, uzmākšanās, iebiedēšana, piekaušana, šaušana, aizturēšana, nolaupīšana un mērķtiecīga aprīkojuma iznīcināšana.
Atklājot ziņojumu, UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē uzsvēris, ka brīvība informēt sabiedrību par nemieru iemesliem un valsts iestāžu reakciju uz tiem, ir nozīmīga demokrātijas stiprināšanā. Ģenerāldirektore izcēla žurnālistu būtisko lomu, ziņojot un informējot sabiedrību par protesta kustībām.
UNESCO norāda uz nepieciešamību nodrošināt to, lai žurnālisti var strādāt, nebaidoties no vajāšanas.
Plašsaziņas līdzekļiem, valsts iestādēm, starptautiskajām organizācijām ziņojumā tiek sniegti konkrēti ieteikumi, kā nodrošināt labāku žurnālistu aizsardzību. Starp tiem ir policijas un tiesībaizsardzības institūciju izglītošana vārda brīvības jautājumos un atbilstoša rīcībā darbā ar presi; žurnālistu nodrošināšana ar nepieciešamo apmācību un aprīkojumu, lai atspoguļotu protesta akcijas; valsts tiesībsarga nozīmēšana, lai sauktu policiju pie atbildības par spēka izmantošanu pret žurnālistiem demonstrāciju laikā, kā arī valsts mehānismu stiprināšana žurnālistu drošībai.
