Eksperti norāda, ka tieši rekonstrukcijas darbi vai namu konservācija, kas norisinājās arī Parīzes Dievmātes katedrālē, ir brīdis, kad ir ļoti augsts ugunsnelaimes risks, jo, piemēram, vecie materiāli var nonākt saskarē ar elektrības vadiem. Parīzes Dievmātes katedrāle ir mūra ēka, bet tās iekšējās struktūras bija būvētas no 12. gadsimtā cirstiem kokiem.
Par šo problēmu plaši raksta izdevums “National Geographic”, aicinot par to aizdomāties, piemēram, Vestminsteras pils, kur atrodas britu parlaments, rekonstrukcijā iesaistītos.
Modernu instalāciju dēļ aizvadītajā gadā uguns aprija Brazīlijas vecāko un visā Latīņamerikā lielāko dabas muzeju, kur bojā gāja viss arhīvs - miljoniem dažādu priekšmetu, to vidū unikālas senās Ēģiptes liecības, senu valodu audioieraksti. Domājams, ka ugunsnelaimi izraisīja gaisa kondicionieri.
KONTEKSTS:
Pirmdienas, 15. aprīļa, vakarā ugunsgrēks daļēji izpostīja slaveno Parīzes Dievmātes katedrāli – sadegusi lielākā daļa baznīcas jumta, kā arī viens no torņiem. Tomēr lielāko baznīcas daļu ugunsdzēsējiem ir izdevies izglābt no bojāejas. Pēc ekspertu domām, ugunsgrēka cēlonis ir bijušas problēmas ar elektrību, un speciālisti izskata dažādas versijas.
Arī Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde pēc ugunsgrēka Parīzes Dievmātes katedrālē vērsusi uzmanību uz kultūras būvju drošību, norādot, ka daudz ugunsnelaimju notiek būvdarbu laikā. Tas liekot secināt, ka būvniecība kā industrija nespēj garantēt būvniecības procesa drošību un kvalitāti.