Atbalstītāji uzsver, ka likums aizsargās ukraiņu valodu, taču oponenti uzskata, ka tā mērķis ir ierobežot citas valodas, tostarp krievu.
Kā intervijā Latvijas Televīzijai norādīja Radas deputāts, Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs, par likumu parlamentā diskutēja ļoti ilgi un deputāti sagatavoja vairāk nekā divtūkstoš grozījumu. Taču šodien tas atbalstīts ar absolūtu vairākumu – 278 balsīm par un 38 pret.
Sodus par jaunā likuma neievērošanu sāks piemērot tikai pēc trīs gadiem no tā stāšanās spēkā, un dažādās sfērās tie variēs no 114 līdz aptuveni 300 eiro. Ukrainas prezidents Petro Porošenko likuma pieņemšanu nosauca par vēsturisku notikumu un solīja to parakstīt pirms aiziešanas no amata. Tikmēr jaunievēlētais Volodimirs Zelenskis, kurš ir krievvalodīgs, solīja likumu vēl izpētīt.
Saskaņā ar likumu nacionālo minoritāšu pārstāvjiem būs tiesības savā valodā iegūt pirmsskolas un sākumskolas izglītību, bet pamatiedzīvotājiem, ar to, visticamāk, domāti Krimas tatāri – arī vidējo izglītību. Valsts mācību iestādēs dažus priekšmetus varēs pasniegt angliski vai citās oficiālajās Eiropas Savienības valodās.
Iespējams, tā bijusi piekāpšanās Ungārijai, kura pieprasīja aizsargāt savus tautiešus Aizkarpatu apgabalā. Krievu valodai tāda iespēja nav paredzēta, un daudzi likuma atbalstītāji par to neslēpj atvieglojumu.
Valodas likums apstiprināts dienu pēc tam, ka Maskava atviegloja Krievijas pilsonības un pasu iegūšanu separātistu kontrolēto Donbasa teritoriju iedzīvotājiem. Attiecīgu rīkojumu trešdien parakstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Tas izpelnījās ne tikai asu Ukrainas reakciju. Ceturtdien to kopīgi nosodīja Vācija un Francija, paziņojot, ka tas ir pretrunā Minskas vienošanos „garam un mērķiem”.
Eiropas Savienība Maskavas soli raksturoja kā „vēl vienu uzbrukumu Ukrainas suverenitātei”. Brisele piebilda, ka Krievijas lēmums vienkāršot pilsonības piešķiršanu separātistu kaujinieku kontrolēto Donbasa rajonu iedzīvotājiem uzreiz pēc Ukrainas prezidenta vēlēšanām „izgaismo Krievijas mērķi destabilizēt Ukrainu un saasināt konfliktu”.
Krievijas solis atgādina, ka savulaik Kremlis masveidā izsniedza pases arī Gruzijas separātisko Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionu iedzīvotājiem. Uz to, nosodot Kremli, trešdien norādīja arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko:
„Krievijas pasu nelikumīgā izsniegšana saskaņā ar tā dēvētajiem Dienvidosetijas un Piedņestras scenārijiem ir mēģinājums attaisnot un leģitimizēt Krievijas militāro klātbūtni okupētajā Ukrainas Donbasa daļā. Es aicinu starptautiskos partnerus nepieļaut sliktāko scenāriju, stingri nosodīt Krievijas destruktīvās un kriminālās darbības un pastiprināt starptautisko sankciju režīmu."
Eksperti Kremļa soli vērtē arī kā izaicinājuma mešanu tikko notikušajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās uzvarējušajam komiķim Volodimiram Zelenskim. Viņa komanda paziņoja, ka ar to Krievija „atzinusi savu atbildību kā okupētājvalsts”, un tāpat aicināja starptautisko sabiedrību pret Kremli izdarīt „diplomātisko un sankciju spiedienu.”
Pats Putins ceturtdien pārmetumus gan noraidīja, paziņojot, ka Krievijas pilsonības piedāvājumā nesaskata „neko neparastu”. Putins piebilda, ka, viņaprāt, tas ir „dīvaini, ka tas izraisa negatīvu reakciju”.
