„Viņam tagad nav tiesību likt mums vilties, jo Ukrainas sabiedrībā ir pārāk liels sasprindzinājums. Viņam ir ļoti liels tautas atbalsts, patiešām nozīmīgs mandāts, tādēļ domāju, ka Porošenko spēs panākt izmaiņas. Turklāt, man liekas, esam sasnieguši pašu zemāko punktu… tālāk var kļūt tikai labāk,” stāsta kāds vīrietis.
„Skaidrs, ka viens pats viņš netiks galā. Ir vajadzīga komanda, un tagad mums ir jāskatās, vai ap sevi viņš sapulcēs gudrus un labus cilvēkus, kuri strādās valsts labā. Cerams, ka tāpat kā viņš uzcēla savu biznesu, spēs pacelt Ukrainu,” pauž kāda sieviete. Jau piesardzīgāka ir cita Ukrainas iedzīvotāja. „Mēs vēl nezinām, vai Porošenko mums der kā prezidents. Ja tautu klausīs, tad derēs, ja nē, tad ievēlēsim atkal jaunu! Pagaidām viņš izskatās spējīgs, bet zināt, ir ļoti bail atkal vilties…” viņa atzīst.
Politologs un „Radio Svoboda” politiskais komentētājs Vitālijs Portņikovs ir ļoti skeptisks par jaunā prezidenta izredzēm apmierināt tautas gribu. Viņš atgādina, ka Ukraina kopš februāra jau atkal ir parlamentārā republika un prezidentam ir ļoti maz pilnvaru.
„Ukrainas prezidenta pilnvaras ir tādas pašas kā Latvijas prezidentam. Vienīgā atšķirība – pie mums viņu ievēl tauta. Cilvēkiem, protams, ir milzīgas ekspektācijas, kaut gan prezidents īsti nespēj tagad ietekmēt situāciju. Protams, viņš var iecelt jaunus ārlietu un aizsardzības ministrus, jaunu prokuroru vai mēģināt mainīt koalīcijas sastāvu, bet viņam nav tiesību pašrocīgi palielināt armijas finansējumu vai uzlabot antiteroristiskās operācijas gaitu.
Tādēļ Pjotrs Porošenko ir pārāk lielu cerību prezidents – viņš nevarēs tās apmierināt vienkārši tādēļ, ka dzīvo parlamentārajā republikā!” pretrunas starp gaidām un Porošenko iespējām iezīmē Portņikovs.
Viņš uzsver, ka šobrīd Ukrainā valsts vara atgūst leģitimitāti, jo iepriekšējais vēlētais prezidents atstāja valsti un tai nebija vēlēta vadītāja. Tāpēc Porošenko ir tikai simboliska loma. Tāpat, lai cik cienījams un diplomātisks Porošenko nebūtu, diez vai viņam izdosies sākt dialogu ar Kremli – jo tam nepieciešams atzīt Krimas aneksiju, ko jaunievēlētais prezidents nedarīs. Politologs ir pārliecināts, ka Ukrainas sabiedrībai vēl tāls ceļš ejams, līdz tā spēs kontrolēt savus pārstāvjus.
„Maidana protesta kustības galvenais sauklis bija – nost ar Janukoviču! Tas vēl nenozīmē īstās pilsoniskās sabiedrības rašanos. Tagad jāskatās, kas notiks tālāk. Ja notiks jaunā parlamenta vēlēšanas, mēs redzēsim, cik liels tajās būs populistu un radikāļu procents. Domāju, ka lielāks, nekā šobrīd. Vai sabiedrība sapratīs, ka katrs parlamenta solis ir jākontrolē, nevis akli tam jāuztic savi sapņi?” domīgs ir Portņikovs.
Iespējams, ka Ukrainas jaunā prezidenta Pjotra Porošenko inaugurācija notiks jau 9. vai 10. jūnijā, pirmdien paziņoja politiķa juristi.
Uz prezidenta ievēlēšanu reaģēja gan Eiropas Savienība, gan Krievija. Krievijas valsts domes priekšsēdētājs Sergejs Nariškins paziņojis, ka „dome ciena ukraiņu izvēli, kaut gan neuzskata vēlēšanas par pilnīgi demokrātiskām”. Savukārt Eiropas Parlamenta delegācijas Kijevā vadītājs Jorans Ferms pirmdien atzina, ka Eiropas Savienība ir gatava parakstīt brīvās tirdzniecības līgumu ar Ukrainu.
