Sadaļas Sadaļas

Pasaules panorāma

Kā Covid krīzi pārdzīvo avio nozare?

Pasaules panorāma

LTV: Itālijā Krievija, Igaunijā Ķīna - kā spiego Maskava un Pekina

Bažas par plašu karu Austrumukrainā

Ukraiņu politologs: Krievija jebkādu piekāpšanos uztvers kā vājuma izpausmi

Ukrainas politologs Dmitro Levuss secina, ka Austrumukrainas reģions šobrīd ir pārpludināts ar ieročiem, tādēļ jebkurā brīdī var sākties bruņotā konflikta eskalācija. Viņš uzsver, ka Ukraina nedrīkst baidīties no Krievijas šantāžas, jo jebkāda piekāpšanās tiktu uztverta kā vājuma izpausme.

Ukrainas austrumos pēdējā laikā vērojama konflikta saasināšanās, un Krievija savelk arvien vairāk spēku pie Ukrainas robežas. Maskava uz Kijevas pārmetumiem atbild, ka savā teritorijā varot darīt, ko vien vēlas.

Savelk spēkus pie robežas

Pie frontes līnijas izvietotie Ukrainas armijas karavīri ziņo, ka separātistu kaujinieki viņus apšauda ar Minskas vienošanās laikā aizliegtajiem ieročiem.

“Viņi mūs apšauda ar 82. kalibra mīnmetējiem. Aktīvi izmanto arī “Pom 2” mīnas, kas nav mūsu arsenālā, esam tās iznīcinājuši, bet viņiem tās ir,” vēsta Ukrainas armijas karavīrs Serhijs.

Internetā parādījušies daudzi video, kuros redzams, kā Krievijas bruņutehnika tiek pārvietota Ukrainas virzienā. Gan no Rostovas apgabala, kas atrodas Doņeckas un Luhanskas pierobežā, gan Krasnodaras apgabala Krimas tuvumā un pašā Krimā.

“Conflict Intelligence Team” anlītiķi spriež, ka šī ir augstākā spēku koncentrācija pie Ukrainas robežas kopš 2015. gada.

Piemēram, video redzama Krievijas 76. gvardes desanta divīzija jeb tā sauktie Pleskavas desantnieki, kuri 2014. un 2015. gadā tika saistīti ar lielākajām kaujām Debaļcevā un Ilovajskā.

Kremļa propaganda runā par Donbasa "atgūšanu"

Krievijas plašsaziņas līdzekļi tikmēr apgalvo, kā aizliegtos ieročus pielieto Ukraina un arvien vairāk tiek piesaukta konflikta eskalācija, tostarp izskan aicinājumi ar spēku atņemt Ukrainai visu Donbasa teritoriju.

“Ja Krievija tik tiešām izvieto 4000 karavīru uz robežas ar Ukrainu, tad esmu ļoti priecīga,” vienā no Kremļa propagandas raidījumiem pavēstīja kanāla “RT” galvenā redaktore Margarita Simonjana.

“Ja nē, tad man ir ļoti skumji, jo mana pozīcija, ko es jau paudu, kad biju Donbasā, paliek iepriekšējā – Krievija, māmuliņa, atved Donbasu mājās! Es domāju, ka to grib nospiedošais vairākums Krievijā un droši vien visi cilvēki, kas palikuši Donbasā.”

Krievija spēku koncentrēšanu pie Ukrainas robežas skaidro ar vispārējām kaujas gatavības pārbaudēm, kuras kā jau suverēnai valstij tai esot tiesības veikt jebkurā laikā un jebkurā vietā.

Konflikta uzkurināšana

Krievijas militārās aktivitātes palielināšanās reģionā ap pavasari vērojama ik gadu, taču šoreiz pārsteidz tās apjoms. Redzama arī Ukrainas sabiedrības uzkurināšana no ārpuses ar dažādām informatīvā kara metodēm, kā arī mēģinājumi stiprināt Ukrainas prokrievisko spēku politiskās pozīcijas.

Tomēr vienlaikus Ukraina saņēmusi skaidru atbalstu no Rietumiem, tostarp Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pirmajā telefonsarunā ar jauno ASV prezidentu Džo Baidenu, kurā ASV līderis solīja neatstāt Ukrainu vienu pret Krievijas agresiju.

“Es nedomāju, ka Krievija ir gatava pilna mēroga karam ar Ukrainu,” LTV raidījumam “Pasaules panorāma” stāsta Ukrainas politologs Dmitro Levuss. Viņš atgādina, ka Krievijas plānos bijis aizbīdīt frontes līniju līdz Doņeckas un Luhanskas apgabalu administratīvajām robežām, kā arī, iespējams, izveidot sauszemes koridoru ar Krimu.

Pēc politologa domām, zināmai eskalācijai Krievija ir gatava, it īpaši tāpēc, ka no propagandas viedokļa tas Krievijas publikai tiek pasniegts kā karošana ar NATO.

Austrumukrainas pulvermuca

Situāciju īpaši satraucošu padara arī tas, ka konflikts var saasināties arī neapzināti, pat ja neviena no iesaistītajām pusēm tam nav speciāli gatavojusies.

“Reģions ir pārpludināts ar ieročiem tur ir milzīgs cilvēku skaits, un agri vai vēlu eskalācija var sākties pati no sevis, it īpaši, ja Kremlī pret to ir labvēlīga reakcija vai vismaz tas netiek uztverts kā nekas briesmīgs,” norāda Levuss.

“Tāpēc es domāju, ka pašlaik Ukrainai galvenais ir izturēt un noteikti nebaidīties no Krievijas šantāžas, jo tai arī ir zināmas robežas.

Ukrainai jābūt gatavai, ka piekāpšanās neveicinās kara pārtraukšanu viena vienkārša iemesla dēļ – jebkura piekāpšanās Kremlī tiek uztverta kā vājuma izrādīšana. Turklāt tas nebūt nenozīmē, ka eskalācija nevar notikt pēc tam.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt