Panorāma

O. Gončarenko: Ne tikai Putins ir vainīgs kara izraisīšanā

Panorāma

Panorāma

Ukrainas bēgļu plūsma samazinājusies

Ukrainu pametušo kara bēgļu plūsma mazinājusies

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ukrainu pametuši 3,8 miljoni kara bēgļu un lielākā daļa no viņiem – 2,2 miljoni – atrodas Polijā. Arī Rumānija, Slovākija un Ungārija ir uzņēmušas simtiem tūkstošu bēgļu, savukārt Moldovā reģistrēti aptuveni 380 000 no kara bēgošo. Ukrainu pametušo kara bēgļu plūsma gan samazinājusies.

Lai uzlabotu Ukrainas kara bēgļu reģistrācijas procesus, ir izveidota vienota platforma, kurā dalībvalstis varētu bēgļus reģistrēt, lai viņi saņemtu pagaidu aizsardzību. Eiropas Komisija (EK)  rēķina, ka pagaidu aizsardzībai reģistrēts viens miljons cilvēku. Pie tik strauja bēgļu skaita pieplūduma ir daudz loģistikas lietu, kas jāsakārto, un galvenais ir bēgļu reģistrācija.

"To skaits, kas šobrīd ierodas Eiropas Savienībā, samazinās – apmēram 50 tūkstoši dienā, pīķa brīdī bija vairāk nekā 200 tūkstoši. Bet mums ir vajadzīgs ārkārtas situācijas rīcības plāns, ja gadījumā situācija Ukrainā pasliktinās vēl vairāk.

Ir svarīgi arī mudināt bēgļus braukt prom no Polijas un doties uz citām dalībvalstīm – citādi situācija tur nebūs ilgtspējīga," norādīja EK iekšlietu komisāre Ilva Jūhansone.

Tāpat jāpastiprina darbs cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā. Brisele sadarbojas arī ar Kijivu, kas veic to bērnu reģistrāciju, kuri bēg bez pieaugušo pavadības. Par to EK ir īpaši norūpējusies, un aicina arī dalībvalstu policiju pārbaudīt tos, kas brauc bēgļus sagaidīt uz robežas. Vēl pirms kara Ukraina bija starp tām piecām valstīm, no kurienes nāca visvairāk cilvēku tirdzniecības upuru Eiropā.

Grieķijas migrācijas lietu ministrs Notis Mitarahi par Ukrainas bēgļu iespējām strādāt sacīja: "Mēs esam uzņēmusi 15 tūkstošus cilvēku, šodien sākām izdot ID kartes, piešķiram nodokļu maksātāja kodu, dodam tiesības strādāt, pajumti un pārtiku ukraiņiem. Tā kā Grieķija lūdza pēc solidaritātes iepriekš, tā mēs tagad palīdzam citiem."

"Mēs ceram, ka karš drīz beigsies un daļa no viņiem atgriezīsies dzimtenē. Bet tiem, kas paliks, viņiem būs tūlītēja, automātiska, beznosacījumu pieeja mūsu sistēmām," norādīja EK priekšsēdētājas vietnieks Margaritis Shins.

Tāpat ministri arī ierosināja sniegt lielāku palīdzību Moldovai, kur ierodas daudz bēgļu.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti