Gandrīz gada laikā kopš Krievijas karaspēka iebrukuma Ukrainā uz Krieviju un Baltkrieviju piespiedu kārtā nācies doties vairākiem miljoniem cilvēku.
Kā liecina pašas Krievijas sniegti dati, Krievijā nonākuši vairāk nekā četri miljoni ukraiņu. Liela daļa ir civiliedzīvotāji no tādām Ukrainas pilsētām kā Mariupole un Hersona, kam okupācijas laikā tika ļauts evakuēties tikai uz Krievijas kontrolēto teritoriju.
Pirmdien publicētajā ziņojumā sniegts detalizētāks ieskats par cilvēku izvešanu un deportācijām no Ukrainas pēc pagājušā gada 24. februāra no tām teritorijām, kur notika aktīva karadarbībai vai tās bija īslaicīgi okupētas. Šīs teritorijas ir Kijivas un Černihivas apgabala apkaime, arī Harkivas, Sumu, Zaporižjas, Doneckas, Luhanskas, Hersonas un citi reģioni.
Ukrainas cilvēktiesību aizstāvji vēsta, ka uz Krieviju nācās doties arī no 260 000 līdz pat 700 000 bērnu.
Lielākā daļa bija kopā ar saviem ģimenes locekļiem, bet uz Krieviju nosūtīti arī ap 1500 līdz 2500 bāreņu. No viņiem vismaz 400 jau ir atdoti adopcijai Krievijas ģimenēs.
Ukrainas Cilvēktiesību reģionālā centra eksperte Katerina Raševska vēsta, ka bērni aizvesti uz vismaz 57 Krievijas reģioniem, tai skaitā uz tādām attālām vietām kā Sahalīnu, Murmansku, Dagestānu un Astrahaņu.
Kā uzsver cilvēktiesību eksperti, šajā procesā viens pēc otra ir pārkāpti visi iespējamie cilvēktiesību, bērnu tiesību un dažādu citu tiesību pārkāpumi.
"Ukraiņu tauta zaudē šos bērnus, viņu vairs nav. Viņi tiek intergrēti Krievijā, tā ir valsts politika, tāpēc mūsu organizācija ir vērsusies Starptautiskajā Krimināltiesā," norāda Raševska.
Viņa secina, ka Krievijas rīcība vērtējama kā Krievijas genocīds pret Ukrainas tautu.
Izvestie cilvēki gājuši cauri dažāda līmeņa filtrācijas pasākumiem, kur cita starpā notikušas arī spīdzināšanas, bet pēc nonākšanas Krievijā daļa no viņiem pārvietoti uz Sibīriju, Tālajiem Autrumiem vai Ziemeļkaukāza republikām.
"Deportācija sevī ietvēra vairākus posmus un kara noziegumus: spīdzināšanu, necilvēcīgu izturēšanos, filtrācijas nometnes pirms deportēšanas," vēsta cilvēktiesību centra ZMINA pārstāve Aļona Luņova.
Ziņojumā, kas tapis, arī intervējot filtrācijas nometnes izgājušos cilvēkus, sniegts detalizētāks ieskats, kā notika šī izvešana, tajā skaitā piespiedu kārtā. Dots ieskats par dažāda līmeņa filtrācijas procesiem. Labākajā gadījumā varēja tikt cauri ar izvaicāšanu, vienkāršām pārbaudēm, bet citos gadījumos cilvēki ievietoti filtrācijas nometnēs, kur jau bija smagāki apstākļi.
No šīm nometnēm pienākušas arī liecības par spīdzināšanu un slepkavībam. Pērnā gada augustā identificēta 21 šāda filtrācijas nometne. Tur ir liecības gan par fizisku, gan par psiholoģisku vardarbību.
Piemēram, sievietēm, kuru tuvinieki ir saistīti ar Ukrainas militāro nozari, tika teikts, ka viņu vīru galvas tiks izsniegtas kastēs. Tāpat ir liecības par spīdzināšanu ar elektrību u.c.
Ziņojumā arī tiek vēstīts par to, kas tālāk notiek ar šiem cilvēkiem Krievijā. Daudziem izdevies pamest Krieviju un doties tālāk uz kādu no Eiropas valstīm vai atpakaļ uz Ukrainu. Daļa pārvietoti Krievijas iekšienē. Palikušajiem silti ieteikts pieņemt Krievijas pilsonību, bērnus pieteikt krievu skolās.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas armijas vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
