Darba dienās pēc pulksten 15, brīvdienās pat agrāk, citreiz lielākā pulkā, citreiz mazākā – viņi ir te ar plakātiem, karogiem un skaļruni, cenšoties sasaukt aiz Baltā namā kolonnām mītošo prezidentu un vēl jo vairāk ikdienas garāmgājējus, lai atgādinātu par Ukrainas kara šausmām.
Protestētājs Gļebs Laitings atzina: "Es esmu krievs, bet, kā jūs redzat, es stāvu par Ukrainu un jau kopš 2014. gada, kad mana valsts sāka noziegumus pret Ukrainu. Patlaban tā ir liela problēma, jo es izjūtu kaunu un personisko vainu, ka nedaru pietiekami, lai aizvāktu Putinu no Kremļa. Es kaut ko daru, es protestēju, bet neesmu darījis pietiekami."
Savukārt Anna ir ukrainiete, un Mariupolē, par ko vēsta plakāts viņas rokās, viņai dzīvo pazīstami cilvēki.
"Mana onkuļa bērnības draudzene ir Mariupolē, un mēs neko neesam par viņu dzirdējuši jau pāris mēnešus,"
atzina ukrainiete.
Bet Deivids Rūts, kurš saka, ka ir vidusmēra amerikānis, savulaik strādājis ASV valdībā kā lauksaimniecības eksperts un nevar nostāvēt malā. "Tā ir briesmīga lieta, un tas, kas notiek, lauž manu sirdi. Īpaši, ja tas notiek 2022. gadā. Tie ir briesmīgākie noziegumi, kādus esmu redzējis visas savas dzīves laikā. Ikvienam cilvēkam uz šīs planētas būtu jāprotestē un jācīnās pret šo briesmīgo agresiju, ko īsteno Krievija."
Ko domā par Krievijas iesākto karu, ir jautājums, ko Latvijas Televīzija vairākiem cilvēkiem, kas uz brīdi bija apstājas, lai paklausītos protestētājos, taču atbildi sniedza retais, jo par karu lielākoties nevēlējās runāt.
Garāmgājējs Tonijs teica: "Es nesaprotu, ko tieši Putins cenšas panākt. Visa pasaule ir pret viņu, es neredzu, kā viņš var uzvarēt. Tā ir pilnīga zaudējuma situācija."
Savukārt viņa sieva Katrīna piebilda: "Es arī piekrītu, ka šajā gadsimtā šāda veida agresija ir nenormāla un noteikti bezjēdzīga. Ir citi veidi, kā kaut ko panākt, nevis karš. Bet diemžēl tā joprojām notiek daudzās pasaules malās, tas ir skumji un lauž sirdi."
Saskaņā ar oficiālajiem datiem ASV dzīvo vairāk nekā miljons ukraiņu izcelsmes cilvēku, un tuvākajā laikā ASV plāno uzņemt ap 100 000 Ukrainas bēgļu, atvieglojot iespējas viņiem uzturēties valstī.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
