Ukraiņi sagaida Krievijas raķešu uzbrukumu pastiprināšanos tuvākajās dienās

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada un 9 mēnešiem.

Arī šodien Krievija veica raķešu un artilērijas uzbrukumus apdzīvotām vietām Ukrainā. Ukrainas militārā vadība uzskata, ka raķešu trūkuma dēļ Krievija ir atteikusies no masveida triecienu taktikas, taču nevarot izslēgt iespēju, ka krievi pastiprinās uzbrukumus pirms kara gadadienas 24. februārī. Tikmēr ASV bažījas, ka Krievija varētu saņemt bruņojumu no Ķīnas.

Ukraiņi sagaida Krievijas raķešu uzbrukumu pastiprināšanos tuvākajās dienās
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Krievija turpina apšaudes

Krievijas spēki šorīt ar raķetēm apšaudīja Družkivkas pilsētu Doneckas apgabalā. Uzbrukumā nodarīti postījumi divām daudzstāvu dzīvojamām ēkām un vairākām automašīnām, bet nav ziņu par cietušajiem.

Citviet Ukrainā Krievijas spēki ar artilēriju ir apšaudījuši apdzīvotās vietas tuvu frontes līnijai. Vismaz trīs cilvēki nogalināti Burhunkas ciematā Hersonas apgabalā.

Ukrainas bruņoto spēku pārstāve Natālija Gumeņuka šorīt pastāstīja, ka Melnajā jūrā dežūrē divi Krievijas karakuģi, uz kuriem kaujas gatavībā varētu būt astoņas spārnotās raķetes "Kalibr". Viss liecinot par to, ka Krievijai trūkst raķešu, bet krājumu papildināšana notiekot lēnām. Tāpēc krievi masveida raķešu triecienu vietā arvien biežāk veic ierobežotus uzbrukumus, norādīja Gumeņuka.

"Iepriekšējā taktika, kad ienaidnieki izmantoja ļoti daudz raķešu un nesasniedza īpašus rezultātus, neapmierināja viņu militāro vadību. Viņi ir novērojuši mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu efektivitāti, un viņi ir ļoti noraizējušies par mūsu pretgaisa aizsardzības efektivitāti, tāpēc krievi meklē veidus, kā to vājināt. Ienaidnieks cenšas noskaidrot šo sistēmu atrašanās vietas," viņa sacīja nacionālā telemaratona laikā.

Krievija varētu pastiprināt raķešu un dronu uzbrukumus laikā no 22. līdz 24. februārim

Savukārt Augstākās radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komisijas loceklis Fedirs Venislavskis pieļauj, ka Krievija varētu pastiprināt raķešu un dronu uzbrukumus laikā no 22. līdz 24. februārim. Taču Venislavskis nedomā, ka Krievija apšaudīs Ukrainas teritoriju ar simtiem raķešu, kā tas ir bijis iepriekš.

Krievijai arvien grūtāk ir nodrošināt savu karaspēku ar nepieciešamo bruņojumu, lai turpinātu agresiju Ukrainā, tāpēc Maskava vēršas pie sev draudzīgām valstīm, lai lūgtu dažāda veida militāro palīdzību.

Blinkens: Ķīna piegādājusi Krievijai neletālu militāro palīdzību

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens apstiprināja medijos izskanējušās ziņas, ka Ķīna ir piegādājusi Krievijai neletālu militāro palīdzību, piemēram, uniformas un ķermeņa bruņas.

"Ķīnas uzņēmumi, un mēs zinām, ka Ķīnā nav nošķīruma starp privātiem uzņēmumiem un valsti, ir snieguši neletālu militāro palīdzību Krievijai, kas to ir izmantojusi Ukrainā. Un pašlaik mums bažas rada mūsu rīcībā esošā informācija, ka ķīnieši apsver iespēju sniegt arī letālu militāro palīdzību Krievijai. Ir virkne lietu, kas ietilpst šajā kategorijā, sākot no munīcijas un beidzot ar ieročiem. Un mēs ķīniešiem esam skaidri pateikuši, ka tas radīs nopietnas problēmas mūsu attiecībās," Blinkens sacīja intervijā telekanālam "CBS News".

Ukraina nākamās nedēļas beigās saņems franču vieglos kaujas tankus

Tikmēr Ukraina ļoti gaida rietumvalstu bruņojuma piegādes. Francijas aizsardzības ministrs Sebastjans Lekornu paziņojis, ka Ukraina nākamās nedēļas beigās saņems franču vieglos kaujas tankus "AMX-10". Viņš neatklāja, cik daudz tanku saņems Ukraina, bet iepriekš Parīze solīja četrpadsmit.

Savukārt britu laikraksts "The Times" raksta, ka Ukraina līdz aprīļa sākumam varētu saņemt tikai 50 rietumvalstu ražojuma kaujas tankus, lai gan bija lūgusi vismaz 320. Izdevums norāda, ka ar 50 moderniem tankiem var nepietikt, lai ukraiņi spētu nopietni ietekmēt situāciju frontē.

KONTEKSTS

2022.gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Oktobra vidū Ukrainas spēkiem izdevies pietuvoties Hersonas pilsētai, ko nolēmušas pamest okupantu varasiestādes.

10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Centieni iznīcināt Ukrainas energoapgādes infrastruktūru turpinājušies arī pēc tam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti