Vismaz viens cilvēks nogalināts, bet vēl trīs ievainoti, kad vairākas raķetes trāpīja rūpniecības uzņēmumam Krivijrihas pilsētā Dņipropetrovskas apgabalā. Ar smago artilēriju apšaudīta Nikopole un Margaņeca, taču nav ziņu par cietušajiem.
Krievijas spēki ar raķetēm apšaudījuši arī Zaporižjas pilsētu. Tur par mērķi bija izvēlēta energoapgādes infrastruktūra un kāda rūpniecības uzņēmuma teritorija. Šajos uzbrukumos neviens nav cietis.
Kijivā joprojām problēmas ar elektrības padevi, bet nav panikas
Ukrainas galvaspilsētā Kjivā situācija ir salīdzinoši mierīga, stāsta Latvijas Radio korespondente Indra Sprance.
Lai gan nedēļas nogalē bija dzirdamas trauksmes sirēnas, Krievijas raķešu triecieni Kijivu neskāra.
Galvaspilsētā joprojām ir problēmas ar elektrības padevi, bet Kijivas mērs Vitālijs Kļičko izteicis cerību, ka no šīs nedēļas būs iespējams pāriet tikai uz plānotiem elektrības padeves atslēgumiem.
Kijivā izveidota īpaša mājaslapa, kurā dažādu rajonu iedzīvotāji var redzēt, cik ilgu laiku viņiem nebūs elektrības.
Sprance stāsta, ka šādi pārtraukumi ir diezgan ilgstoši, diennaktī tie kopumā var sasniegt pat 12 stundas. Pārtraukumu laikā attiecīgos pilsētas rajonos nedarbojas luksofori, veikalos nevar norēķināties ar maksājumu kartēm.
Pilsētas vadība gatavojas arī sliktākajam scenārijam, ja Krievijas raķešu triecienu rezultātā Kijiva pilnībā tiktu atslēgta no elektrības padeves.
"Nevarētu teikt, ka Kijivā valda panika. Cilvēki gatavojas sliktākajam scenārijam, bet paļaujas uz Ukrainas aizstāvjiem, ka izdosies aizsargāt pilsētu," stāsta Sprance. Viņa vēsta, ka Kijivā gatavojas svinēt Ziemassvētkus, uzstādīt svētku egles.
Zelenskis: Mēs izturēsim
Ukrainas prezidents Zelenskis svētdien vakarā paziņoja, ka Krievijas rīcībā joprojām ir pietiekami daudz raķešu un artilērijas lādiņu, lai turpinātu apšaudīt Ukrainas pilsētas, tāpēc viņš aicināja iedzīvotājus apbruņoties ar izturību un būt vienotiem, lai pārdzīvotu šo ziemu.
"Ienaidnieks cer izmantot ziemu pret mums: padarīt ziemas aukstumu un grūtības par daļu no sava terora. Mums ir jādara viss, lai izturētu šo ziemu, lai cik smaga tā būtu. Un mēs izturēsim.
Izturēt šo ziemu nozīmē visu aizstāvēt. Krievijai joprojām ir raķetes un priekšrocības artilērijā. Jā, bet mums ir kas tāds, kā okupantam nav un nebūs. Mēs aizsargājam savas mājas, un tas mums sniedz vislielāko iespējamo motivāciju. Mēs cīnāmies par brīvību, un tas vienmēr vairo spēku. Mēs aizstāvam patiesību, un tas vieno visu pasauli ap Ukrainu," uzsvēra Zelenskis.
"Lai pārdzīvotu šo ziemu, mums vairāk nekā jebkad agrāk ir vienam otru jāatbalsta un vēl vairāk jārūpējas vienam par otru. Un, lūdzu, nejautājiet, vai varat palīdzēt un kā. Vienkārši palīdziet, kad redzat, ka varat."
Ukrainas amatpersonas apgalvo, ka Krievijas raķešu krājumi strauji samazinās, taču to skaits ir pietiekams, lai veiktu vēl vismaz trīs vai četrus masveidīgus triecienus pa Ukrainas teritoriju.
Pēc pēdējiem Krievijas masīvajiem raķešu uzbrukumiem visā Ukrainā ir nopietni traucēta elektrības piegāde, bet daudzviet nav iespējams nodrošināt siltumu.
ASV varētu pasludināt Krieviju par terorisma atbalstītāju
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Krievijas centienus nodarīt pēc iespējas lielākus postījumus Ukrainas energoapgādes infrastruktūrai nodēvējis par "barbariskiem". Viņš intervijā telekanālam CNN sacīja, ka ASV administrācija kopā ar Kongresu strādā pie likumprojekta, kas ļautu atzīt Krieviju par valsti – terorisma atbalstītāju.
"Mēs pastāvīgi izvērtējam dažādus pasākumus, ko varam veikt, lai nepieciešamības gadījumā palielinātu spiedienu uz Krieviju. Pašlaik mēs kopā ar Kongresu strādājam pie likumprojekta, kas palīdzētu mums pārvarēt dažas problēmas, kas ir saistītas ar valsts-terorisma atbalstītājas statusa izmantošanu, kam var būt neparedzamas sekas. Tāpēc mēs ar Kongresu strādājam, lai rastu risinājumu," sacīja Blinkens.
Runājot par notikumiem frontē, ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi uzskata, ka Ukrainas spēja saglabāt militāro iniciatīvu un turpināt līdzšinējo operāciju panākumu tempu ir atkarīga no tā, vai Ukrainas aizstāvji šoziem turpinās aktīvas pretuzbrukuma operācijas.
Analītiķi prognozē, ka Ukrainas bruņotie spēki, visticamāk, gatavojas izmantot sasalušās zemes priekšrocības, lai virzītos uz priekšu, jo rudens dubļos to izdarīt bija daudz sarežģītāk.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.
Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.
