Vietējo varas iestāžu vēlēšanas svētdien, 26.oktobrī, notika visos Ukrainas reģionos, izņemot Krievijas anektēto Krimu un atsevišķus Doņeckas un Luganskas reģionu rajonus, kurus kontrolē pašpasludināto tautas republiku kaujinieki. Iedzīvotājiem bija jāievēl apgabalu, rajonu, ciemu un apdzīvoto vietu padomes, kā arī pašvaldību vadītāji atsevišķos reģionos un pilsētās, tostarp galvaspilsētā Kijevā.
Ukrainas Centrālā vēlēšanu komisija paziņojusi, ka svētdien notikušajās vietējo pašpārvalžu vēlēšanās ir piedalījušies nedaudz vairāk kā 46,6 procenti vēlētāju. Visaktīvākie vēlētāji bijuši Ternopoles un Ļvovas apgabalos, kur balsot devušies vairāk nekā 56 procenti balsstiesīgo, bet Doņeckas un Luganskas reģionos pie vēlēšanu urnām devušies vien nedaudz vairāk kā 30 procenti cilvēku.
Kā intervijā radiostacijai “Svoboda” norādījis politologs Andrejs Jermolajevs, zemā vēlētāju aktivitāte skaidrojama ar sajūtu, ka arī pēc šīm vēlēšanām nekas nemainīsies, jo vēlēšanu sarakstos bija tie paši ierēdņi un tie paši deputāti. Pēc viņa vārdiem, problēma pat nav tajā, ka trūkst jaunu politisko seju, bet gan tajā, ka vecās turpinās strādāt.
Kā paziņojuši pilsoniskā tīkla „Opora” aktīvisti, vēlēšanu laikā kopumā ir konstatēti vairāk nekā tūkstoš simts dažādi pārkāpumi – gan balsu pirkšana, gan neatbilstošu biļetenu izmantošana, gan to pazušana.
Taču visvairāk ir pārkāpti tieši priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi, kopumā gan šo pārkāpumu ir mazāk, nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās. Arī Latvijas Radio žurnāliste Līva Alksne, kura vēlēšanas vēroja klātienē, atzīst – kopumā pārkāpumi nav bijuši tādi, kas varētu ievērojami ietekmēt vēlēšanu iznākumu.
“Kopumā, raksturojot vēlēšanu procesu, jāsecina, ka šīs vēlēšanas raksturo problēmas ar biļeteniem. Tipogrāfijas nodrukājušas kļūdaini kandidātu vārdus, sajaukti kandidāti vai partijas vietām, iecirkņiem nodots vairāk biļetenu, nekā reģistrēto vēlētāju, kas var veicināt rezultātu viltošanu. Kopumā gan jāsaka, ka gan vietējie, gan ārvalstu novērotāji, tostarp arī es, nav novērojuši tādus pārkāpumus, kas liecinātu par masveida mēģinājumiem izgāzt vēlēšanas, ja neskaita Mariupoli. Ārvalstu novērotāji gan no OSCE (EDSO), gan no nevalstiskajām organizācijām pārkāpumus vērtē kā nebūtiskus demokrātisku vēlēšanu norisei. No citiem biežākajiem pārkāpumiem jāmin biļetenu izsniegšana bez pases, par ko ziņoja ukraiņu aktīvisti, priekšvēlēšanu klusuma laika pārkāpumi, izvietojot plakātus ar aģitācijas materiāliem. Bijuši arī mēģinājumi nopirkt vēlētāju balsis, liekot viņiem fotografēt aizpildītus biļetenus,” stāstīja žurnāliste.
Līvas minētā situācija Mariupolē, kā arī Krasnoarmeiskā uzskatāma par visai savdabīgu, jo tur vēlēšanu iecirkņi tā arī nesaņēma balsošanai nepieciešamos biļetenus un vēlēšanas pat nesākās.
Notikušajā tiek vainota vietējā vēlēšanu komisija, vairums kuras dalībnieku atteicās izņemt biļetenus no tipogrāfijas un nogādāt tos iecirkņos. Sagaidāms, ka jau šīs nedēļas laikā Ukrainas Augstākā rada balsos par izmaiņām konstitūcijā, kas ļautu šajās apdzīvotajās vietās vēlēšanas pārcelt. Savukārt milicija sākusi izmeklēšanu par vēlēšanu komisijas locekļu mēģinājumiem kavēt vēlēšanu gaitu.
Kopumā vēlēšanas var uzskatīt par nelielu, tomēr pašreizējās varas uzvaru, jo vairākumu balsu ir izcīnījis prezidenta Petro Porošenko bloks vai tam lojālās partijas.
Rietumu reģionos labus rezultātus uzrādījusi nacionālistiski noskaņotā partija „Svoboda”, austrumos – „Opozīcijas bloks”. Harkovas un Dņepropetrovskas apgabalos labus rezultātus uzrādījuši ar ietekmīgo oligarhu Igoru Kolomoiski saistītie politiskie projekti „Ukrop” un „Atdzimšana”.
Kā pēc vēlēšanām paziņojis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, pats galvenais uzdevums pašlaik ir izveidot reģionos proukrainiskas koalīcijas, savukārt tiesībsargājošajām iestādēm ir pienākums aizsargāt vēlētāju pausto viedokli. Ukraiņu politikas eksperts Jevgēņijs Magda norāda, ka pašreizējās varas opozīcijas spēki ir ļoti atšķirīgi un ir maza iespēja, ka tie varētu apvienoties, lai, piemēram, aicinātu sarīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas.
Tikmēr Krievijas partijas „Taisnīgā Krievija” līderis Sergejs Mironovs Ukrainā notikušās vēlēšanas nosaucis par kārtējo politisko cirku, uzsverot, ka valstī nav leģitīmas varas. Viņš arī paudis pārliecību – tie, kuri pašlaik Ukrainā atrodas pie varas un dēvējot sevi par likumīgo varu, savos posteņos atrodas tikai īslaicīgi.
