"Mums neizdevās atvērt humāno koridoru, Krievija nav apstiprinājusi uguns pārtraukšanas režīma garantijas, tāpēc rīt mēģināsim atkal," viņa sacījusi.
Ukrainas prezidents svētdien telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu uzsvēris, ka ir svarīgi nekavējoties evakuēt civiliedzīvotājus no Mariupoles, arī no Krievijas spēku bloķētās metalurģijas rūpnīcas "Azovstaļ", un panākt ielenkto karavīru apmaiņu.
Mariupoles mērs Vadims Boičenko pirms tam paziņoja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma pilsētā gājuši bojā līdz 20 000 mierīgo iedzīvotāju.
Pēc Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes datiem, Mariupolē fiksētas 13 Krievijas atvestās mobilās krematorijas, kuru uzdevums ir "attīrīt" pilsētas ielas no civiliedzīvotāju līķiem, bet visus iespējamos savu zvērību lieciniekus agresori cenšas identificēt filtrācijas nometnēs un iznīcināt.
Lēsts, ka Krievijas spēku bloķētajā Mariupolē vēl atrodas aptuveni 120 000 mierīgo iedzīvotāju. Agresori atņem mariupoliešiem Ukrainas pases un piespiedu kārtā izved viņus uz Krieviju vai pagaidu okupētajām teritorijām Ukrainā. Mariupoli turpina aizstāvēt pulka "Azov" kaujinieki, Ukrainas jūras kājnieki un motorizētie strēlnieki.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
