Labrīt

Eksperti piesardzīgi par ASV-Ķīnas sarunām tirdzniecības kara novēršanai

Labrīt

ANO tiesa Hāgā skatīs Irānas prasību par ASV sankciju atcelšanu pret Teherānu

Ukrainā gatavojas atzīmēt 27. neatkarības gadskārtu

Ukrainas valsts neatkarības svinības mijas ar kara ēnas realitāti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Ukrainas galvaspilsēta Kijeva piektdien, 24.augustā, gatavojas plašām svinībām un parādei, atzīmējot valsts neatkarības 27.gadskārtu. Kijevā ieradīsies arī ASV Nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Neatkarības apliecinājumi Ukrainā joprojām mijas ar kara ēnas realitāti, jo Ukrainas austrumi joprojām ir konflikta zona un Krima ir Krievijas anektēta.

Neatkarības dienas ieskaņā ceturtdien aizvadīta arī Nacionālā karoga diena. Par godu svētkiem atklāts 2700 metru garš Ukrainas karogs, kas ir lielākais karogs valsts vēsturē.

„Slava Ukrainai!” „Varoņiem slava!” Nu jau vairākus gadus šis sveiciens Ukrainā ir kļuvis par ļoti plaši izmantotu sasveicināšanās veidu. Šodien ar šādiem vārdiem Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks pirmo reizi vēsturē atklāja arī militāro parādi Kijevas centrā.

Un šodien, Ukrainas neatkarības atgūšanas 27.gadadienā, Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka drīzumā tiks iesniegts likumprojekts, lai šis lozungs kļūtu par oficiālu armijas sveicienu un tādu pašu valstisku simbolu kā karogs, himna vai ģerbonis.

Bruņoto spēku parāde, tehnika, karavīri, valsts augstākās amatpersonas tribīnēs, iedzīvotāji – arī šodien Ukrainas galvaspilsētā Kijevā valsts neatkarības dienu atzīmēs ar militāro parādi.

Militārajā parādē Kreščatikā piedalījās aptuveni 4,5 tūkstoši karavīru no Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī pārstāvji no 18 citu valstu armijām, tostarp Latvijas.

Taču atšķirībā no daudzām citām deviņdesmito gadu sākumā brīvību atguvušajām, kādreiz PSRS okupētajām zemēm, Ukrainā karavīri ne tikai soļo parādes formā pa galvaspilsētas ielām, bet joprojām arī aktīvi karo valsts Austrumos.

"Šī ir piektā neatkarības gadadiena, ko Ukrainas armija sagaida karā," tā virsrakstā pauž izdevums "Kyiv Post", šo konfliktu nosaucot par "lienošo karu", kas Ukrainā iegraužas ilgi un pamazām.

Austrumos, Donbasā, turpinās Kremļa atbalstītā un prokrievisko separātistu rokām īstenotā agresija. "Pagaidām lielu un apjomīgu kauju karstajos reģionos nav bijis," tā par jaunāko situāciju ziņo Ukrainas žurnālisti un piebilst, ka tas nenozīmē, ka upuru nav. Tajā pašā laikā starptautiskās sarunas par konflikta izbeigšanu arvien ir iestrēgušas, Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā slēgtā vienošanās arvien nav pildīta.

Bet pasaule Ukrainas 27.neatkarības dienā sūta apsveikumus. Romas pāvests Francisks vēstulē Ukrainas prezidentam Petro Porošenko novēlējis, lai vēlme pēc miera un risinājuma nestu tos rezultātus, pēc kādiem ilgojas cilvēki, īpaši konflikta pārņemtajos Ukrainas reģionos. Vēstules nosūtījuši arī Nīderlandes, Beļģijas, Zviedrijas karaļi, Austrālijas politiķi, Itālijas, Francijas un arī Latvijas prezidents Raimonds Vējonis un daudzas citas augstas amatpersonas un valstu vadītāji.

Francijas prezidents Emanuels Makrons savā vēstulē arī izcēlis, ka neatbalsta Krimas aneksiju, to pauž arī citi, un tas ir svarīgs vēstījums Ukrainai.

Tiesa, Krimas atgūšana arvien ir vēlme, nevis realitāte. Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēl nesen, tiekoties ar ASV līderi Donaldu Trampu samitā Helsinkos, stingri norādīja, ka Krimas jautājums Krievijas varas izpratnē vairs nav apspriežams. "Mēs uzskatām, ka sarīkojām referendumu stingrā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tajā skaitā ar ANO. Mums, Krievijas Federācijai, Krimas jautājums ir slēgts. Viss," noteica Putins.

Piektdien, 24.augustā, Kijevā ir ASV Nacionālās drošības padomnieks un bijušais ASV vēstnieks ANO Džons Boltons.  

Boltona klātbūtne Ukrainā ir mājiens, ka ASV nav aizmirsušas Ukrainu un turpina atbalstīt gan politiski, gan praktiski. Ukrainā vecākais angļu valodā iznākošais izdevums "Kyiv Post" raksta, ka ASV tagad ir apgādājušas ukraiņu bruņotos spēkus ar jauniem ieročiem, kā arī Ukrainai ir ļauts sākt jaunus ieroču iepirkumu līgumus ar ASV un Kanādu. Tas nepieciešams karam, kas joprojām nav beidzies.

Boltons ir tas ASV politiķis, kurš savulaik ļoti asi kritizēja ASV un Eiropas Savienības nespēju stāties pretī Krievijas agresīvajai politikai.

Asi viņš izteicās pēc aviotraģēdijas, kad 2014.gada 17.jūlijā prokrieviskie separātisti virs austrumu Ukrainas notrieca pasažieru lidmašīnu MH17, kas bija ceļā no Amsterdamas Nīderlandē uz Kualalumpuru Malaizijā. Toreiz bojā gāja 298 cilvēki. Notikušo ir izmeklējušas neatkarīgu ekspertu grupas, pierādot separātistu vainu un to, ka uzbrukumā izmantoti Krievijas ieroči, taču Maskava arvien liedzas.

Tagad Boltons paziņojis, ka jau fakts vien, ka Krievija piedalās sarunās par ANO miera uzturētāju izvietošanu konflikta pārņemtajos Donbasa apgabalos, iespējams, apliecinot, ka Krievija atzīst problēmu esamību un atzīst, ka arī pati ir daļa no šīs problēmas.

Runājot par gāzes vada „Nord Stream 2” būvniecību, Džons Boltons ieteicis Ukrainai diversificēt savu enerģētikas sektoru un meklēt arī citus gāzes piegādes ceļus. Ja šis gāzesvads tiks uzcelts, pastāv iespēja, ka Krievija var nepiegādāt gāze pienācīgā apjomā, pat ja ir to apņēmusies.

Boltons arī apstiprinājis, ka Savienotās Valstis jau nākamās nedēļas sākumā sāks ieviest jaunu sankciju paketi pret Krieviju par ķīmisko ieroču izmantošanu Lielbritānijas teritorijā.

No savas puses Petro Porošenko paudis pārliecību, ka civilizētās pasaules vienotā pozīcija un ASV līderība palīdzēs apturēt Krievijas agresiju.

Jau drīzumā septembrī Kijevā notiks Jaltas konference, kuru apmeklēs plašs ārvalstu līderu un ekspertu loks. Tajā Ukraina sagaida izdzirdēt apliecinājumu arī par turpmāku gan politisku, gan finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības, kas aktīvi ir iesaistījusies, piešķirot Ukrainai arī bezvīzu režīmu.

Pēc gandrīz 30 gadiem neatkarībā Ukrainā joprojām par to ir jācīnās un jālūdz gan politisks, gan finansiāls atbalsts.

Svinīgajā uzrunā valsts prezidents Petro Porošenko atgādināja par Ukrainas centieniem pievienoties Eiropas Savienībai.

“Eiroatlantiskā integrācija ir stabils veids, kā nodrošināt Ukrainas attīstību un drošību.  Tā ir simtprocentīga neatkarības garantija,” uzsvēra Porošenko.

“Un es gribu uzsvērt, ka arī Eiropai mēs esam vajadzīgi. Bez Ukrainas suverenitātes atjaunošanas visas Centrālās un Austrumeiropas robežas būs neskaidras. Krievijas karš pret Ukrainu ir daļa no Kremļa plāna sagraut Eiropas Savienību un NATO,” sacīja Porošenko.

Ukrainas prezidents apsolījis līdz parlamenta rudens sesijas sākuma iesniegt likumprojektu, kurā paredzēts konstitūcijā nostiprināt Ukrainas virzību pretī Eiropas Savienībai un NATO.

Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele piektdien paziņojusi, ka Ukrainai un arī Gruzijai pašlaik ir lielākās Eiropeiskās perspektīvas, taču Eiropai varētu būt nepieciešami aptuveni 10 gadi, lai rūpīgi izvērtētu lēmumu par turpmākajām attiecībām ar šīm valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti