Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ilgst jau sesto mēnesi, un pagaidām nekas neliecina, ka tas varētu noslēgties tuvākajā laikā.
Aktīvajā karadarbības zonā joprojām atrodas simtiem tūkstošiem civiliedzīvotāju, neraugoties uz to, ka viņus apdraud Krievijas karaspēka regulārās apšaudes, bet sagrautās infrastruktūras dēļ nav pieejams ūdens, elektrība un gāze.
Ziemā nebūs iespējams nodrošināt siltumu
Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka paziņojusi, ka līdz ziemai no Kijivas kontrolētās teritorijas Doneckas apgabalā plānots evakuēt vēl 200 000 civiliedzīvotāju jeb aptuveni divas trešdaļas no tur vēl palikušajiem cilvēkiem. Šie plāni daļēji esot saistīti ar bažām, ka, iestājoties aukstam laikam, iedzīvotājiem būs ārkārtīgi grūti nodrošināt siltumu savās mājās.
Jūlija beigās Ukrainas valdība paziņoja par obligātu Doneckas apgabala iedzīvotāju evakuāciju, jo sagaidāms, ka tuvākajā laikā nerims iebrucēju mēģinājumi sagrābt apgabalu pilnībā.
Vereščuka neizslēdz iespēju, ka obligātu evakuāciju varētu izsludināt arī Krievijas daļēji okupētajā Zaporižjas apgabalā.
Palīdzības organizācijas "World Central Kitchen" izveidotājs un vadītājs Hosē Andress paziņojis, ka, karam Ukrainā ievelkoties, sarūk ziedojumi, kas ļauj nodrošināt bezmaksas maltītes valsts iedzīvotājiem. Pašlaik "World Central Kitchen" pārvalda 7500 pārtikas izdales punktus visā Ukrainā, bet kopš Krievijas iebrukuma organizācija ir nodrošinājusi vairāk nekā 130 miljonus maltīšu.
Ukrainai būs nepieciešama lielāka palīdzība
Hosē Andress brīdina, ka tuvākajos mēnešos organizācijas darbību valstī nāksies ievērojami samazināt, kas nozīmē, ka desmitiem tūkstošiem cilvēku var palikt bez regulārām ēdienreizēm. Tādēļ viņš mudina starptautisko sabiedrību veikt koordinētus pasākumus, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem gaidāmajā ziemā, kas solās būt ļoti barga.
"Manuprāt, galvenā lieta, kas ir jādara Eiropas Savienībai, ASV un Kanādai, ir jāapvieno spēki un jānodrošina, lai Ukrainas iedzīvotājiem tiktu sniegta visa nepieciešamā humānā palīdzība. Viens ir skaidrs – ziema tuvojas.
Daudzviet Ukrainas austrumos nav pieejams ūdens un elektrība. Priekšā ir ļoti, ļoti smaga ziema, tāpēc mēs darām visu iespējamo, lai būtu gatavi septembrim un oktobrim, kad gaisa temperatūras sāks pazemināsies.
Tāpēc Ukrainas iedzīvotājiem būs nepieciešama Eiropas, Amerikas un pasaules palīdzība vairāk nekā jebkad agrāk," Andress sacīja intervijā ASV telekanālam MSNBC.
Daudzkārt ir izskanējis secinājums, ka karā visvairāk cieš bērni. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā bez vecākiem ir palikuši gandrīz 3200 bērni, paziņojis Nacionālā sociālā dienesta Bērnu tiesību aizsardzības departaments.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
