Viens no karstākajiem punktiem kara plosītajā Ukrainā ir Enerhodaras pilsēta, kas atrodas blakus Krievijas karaspēka ieņemtajai Zaporižjas atomelektrostacijai.

Trešdien pilsēta kārtējo reizi tika apšaudīta. Enerhodaras mērs Dmitrijs Orlovs vēsta, ka apšaudi sarīkojis Krievijas karaspēks. Pilsētu apšaudīja arī vakar.

Orlovs ziņo, ka pēc apšaudēm vairākos Enerhodaras mikrorajonos ir pārtraukta elektrības un gāzes piegāde. Viņš aicināja iedzīvotājus sagādāt dzeramā ūdens un ēšanai gatavas pārtikas krājumus.

Spēlēšanās ar uguni

Reaģējot uz situāciju Enerhodarā, Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja Zaporižjas atomelektrostacijas apkaimē dzīvojošos nekavējoties doties prom, jo pieaug bažas par iespējamu kodolincidentu.

Vereščuka sacīja, ka Kijiva ir pieprasījusi Maskavai izveidot drošu evakuācija koridoru no okupētajām teritorijām ap Zaporižjas atomelektrostaciju, taču nekāda atbilde nav saņemta.

Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājs Rafaels Grosi, kurš pagājušajā nedēļā kopā ar saviem kolēģiem apmeklēja Zaporižjas atomelektrostaciju, pauda bažas par drošības situāciju spēkstacijā un aicināja Ukrainu un Krieviju piekrist īpašas drošības zonas izveidei ap to.

"Bojājumi, kas ir radīti šai atomelektrostacijai un kurus es personīgi varēju apskatīt un novērtēt kopā ar saviem ekspertiem, ir vienkārši nepieņemami. Mēs spēlējamies ar uguni, tāpēc var notikt kaut kas ļoti, ļoti katastrofāls.

Tāpēc mēs piedāvājam izveidot kodoldrošības un aizsardzības zonu apkārt atomelektrostacijai un tajā," sacīja Grosi.

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūras otrdien publicētajā ziņojumā par drošības situāciju Zaporižjas atomelektrostacijā ir teikts, ka spēkstacijas teritorijā atrodas Krievijas kara tehnika. Savukārt Krievijas prezidents Valdimirs Putins, komentējot Atomenerģijas aģentūras ziņojumu, noraidīja, ka Zaporižjas atomelektrostacijā atrodas bruņutehnika.

Putins draud atkal bloķēt Ukrainas graudu eksportu

Krievijas prezidents arī draudēja ierobežot Ukrainas graudu eksportu no Melnās jūras ostām. Krievija jūlijā piekrita pārtraukt Ukrainas ostu blokādi, lai ļautu izvest no valsts lauksaimniecības produkciju.

Putins tagad apšauba ar ANO un Turciju noslēgtās vienošanās nepieciešamību, apgalvojot, ka vairums no Ukrainas eksportēto graudu nonākot nevis attīstības valstīs, bet gan Eiropas Savienībā.

Ukrainas prezidenta administrācijas padomnieks Mihailo Podoļaks nodēvēja Putina draudus par absurdiem, bet paredzamiem.

Viņš norādīja, ka Krievija kārtējo reizi izmanto šantāžu, lai mēģinātu iebiedēt starptautisko sabiedrību un panāktu pret sevi noteikto sankciju atcelšanu.

Tikmēr Ukrainā turpinās karadarbība un valsts prezidents Volodimirs Zelenskis ir paziņojis, ka kaujas notiekot faktiski visā 1300 kilometru garajā frontes līnijā.

Saņemtas ziņas, ka Ukrainas spēki virzās uz austrumiem no Harkivas un valsts aizstāvjiem izdevies no okupācijas atbrīvot vairākas apdzīvotas vietas. Apgabalā turpinās kaujas, Ukrainas armijai izvēršot pretuzbrukumu dienvidaustrumu virzienā.

Nākamais pusgads būs izšķirošs

Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Oleksijs Danilovs paziņojis, ka Ukrainai nevajadzētu cerēt uz drīzu uzvaru pār Krieviju, taču, viņaprāt, karš neturpināsies gadiem un Ukraina tajā uzvarēs.

Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels uzskata, ka Krievijas uzsāktajā karā tuvākie seši mēneši būs izšķirošie.

Viņš norāda, ka iniciatīvu frontē ir pārņēmuši Ukrainas aizstāvji, kuri veic sekmīgas operācijas Krievijas okupētajās teritorijās.

Vienlaikus Borels atzīst, ka Ukrainai un arī Eiropai priekšā ir sarežģīta ziema. Taču, ja izdošoties pārvarēt enerģētikas krīzi un saglabāt vienotību, bet frontē spēku samērs turpinās mainīties par labu Ukrainai, tad nākamgad pavasarī Ukraina un Eiropas Savienība būšot stratēģiski labvēlīgākā pozīcijā.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.