Ukrainas delegācijas Briselē vairs nav neparasta parādība. Kopš Krievijas agresijas ukraiņi ES centrā ir bieži viesi - gan valdības visaugstākajā, gan diplomātu, organizāciju un uzņēmumu pārstāvju līmenī.
Ukrainas tirgotāju un rūpnieku kameras pārstāvji Briselē viesojas Reģionu komitejā, kas ir kā foruma vieta dalībvalstu pašvaldību un nozaru organizāciju dalībniekiem.
Ukrainas rūpnieku un uzņēmēju līgas prezidents Anatolijs Kinahs saka, ka Ukrainas biznesam šobrīd ir vajadzīgs ES atbalsts, taču par naudu vairāk - padoms un līdzīgu nozaru atbalsts un apvienošanās.
„Mēs saprotam, ka strādājam tirgus ekonomikas apstākļos un vienmēr pastāvēs konkurence, un, lai Ukraina attīstītos, tai tiešām ir jāuzlabo savas spējas šajā jomā. Lai tas notiktu, mums milzīgā, stingrā tempā ir jāīsteno ļoti nopietnas ekonomikas modernizācijas reformas. Mēs ļoti reāli novērtējam situāciju un atklāti arī par to stāstām saviem Eiropas partneriem. Ļoti daudzos parametros, pat no biznesa neatkarīgos, mēs neesam spējīgi konkurēt ar ES,” atzīst Kinahs.
Uzņēmēji sarunā vairākkārt norāda, ka sagaida aktīvāku rīcību no pašmāju valdības vēlmē pieķerties reformām. Uz nākamo gadu, kas būs Latvijas prezidentūras gads ES, viņi raugās ar lielām cerībām, norādot, ka Latvija ļoti labi zina un saprot Ukrainas situāciju.
Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Genadijs Čižikovs uzver, ka būs arī Rīgā un piedalīsies Austrumu partnerībai veltītajos pasākumos. „Tas, ko mēs ļoti vēlamies sagaidīt Latvijas prezidentūras laikā ES, - lai mēs izjustu atbalstu īpaši mazajam un vidējam biznesam, ka būtu šis iedrošinājums, ka viss nemaz nav tik briesmīgi, kā izskatās. Tad, kad cilvēks neuzdrīkstas, jo baidās, domā, ka tas viss ir pārāk tāls un tas ir pārāk augsts lidojums, tad arī nekas nenotiek,” saka Čižikovs.
„Mēs visu laiku saviem uzņēmējiem cenšamies skaidrot: „ Dāmas un kungi, ja jūsu produkcija veiksmīgi realizēsies ES, tad to ar prieku pirks arī kaimiņos – Krievijā un Kazahstānā. Es pats un arī mani kolēģi pilnīgi noteikti būsim Rīgā, Austrumu partnerības samita laikā,” piebilst Čižikovs.
Šī ir iespēja otrajai attiecību elpai, norāda Lietuvas Rūpnieku konfederācijas vadītājs Gintars Morkis, sakot, ka līdz šim attiecības ar Ukrainas biznesu nav veidojušās viegli.
„Ukraina ir ļoti svarīgs biznesa partneris, un tas, kas tagad notiek Ukrainā ģeopolitisko nemieru dēļ, ir briesmīgi. Taču arī iepriekš mums bieži bija vilšanās, jo ar Ukrainu nebija viegli veidot biznesu,” uzsver Lietuvas uzņēmēju pārstāvis. „Tagad mēs esam kontaktos ar daudziem uzņēmējiem Ukrainā, kuri vēlas redzēt citu Ukrainu un citas attiecības ar biznesu un varas iestādēm. ES piedāvājums parakstīt asociācijas, kā arī tirdzniecības līgumu ir veids un instruments, kā visu to mainīt uz labu,” saka Morkis.
Ukraiņu uzņēmēji norāda, ka redz sevi biežāk viesojamies Briselē, īpaši tagad, kad Eiropas Savienība aktīvi attīsta Austrumu partnerību. Taču viņi neslēpj, ka milzīgs šķērslis ir joprojām neatrisinātās attiecības ar Krieviju un faktiski kara stāvoklis Austrumukrainā, kas Ukrainai rada milzīgu gan drošības, gan ekonomisko spriedzi, aizbaidot investorus un gremdējot valūtas vērtību.
