ES enerģētikas komisāru Gunteru Etingeru žurnālisti, it īpaši Ukrainas mediju pārstāvji, Berlīnē sagaida ar nepacietību – vai šoziem ukraiņiem būs vai nebūs jāsalst? Gāzes karā ir panākts pamiers uz sešiem mēnešiem un tā cena – 3,1 miljards ASV dolāru. Vaicāts – vai tā ir uzvara - Etingers ir izvairīgs. "Šo vērtējumu es atstāju jums," smaidot nosaka Etingers.
Eiropai uzvaras garšas pēc Ukrainas - Krievijas gāzes sarunām īsti nav. Šoreiz sarunas beidzās ar rezultātu, iespējams tikai tāpēc, ka ziema ir tuvu un Ukrainai vairs nav laika cerēt uz lētāku Krievijas gāzi.
"Tas, ko jums tikko izstāstīju, mūs lielā mērā apmierina, šo pozīciju Krievijas puse ir paudusi gan agrāk, gan šodien" sacīja Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.
Ukrainas pozīciju vājāku padarīja arī Ungārijas lēmums pirms dažām dienām – pārtraukt Ukrainai reverso gāzes piegādi. Proti - kopš jūnija, kad Krievija aizgrieza krānu, Ukrainai ar gāzes piegādi izlīdzēja Ungārija, Polija un Slovākija, kas no Krievijas nopirkto gāzi pārdeva atpakaļ Ukrainai, - mazliet arī nopelnot - un kas Krievijai protams nepatīk.
Eiropas gāzes atkarības robeža – tēlaini runājot – iet tieši caur šejieni, kur pirms 25 gadiem vēl stāvēja Berlīnes mūris. Uz austrumiem no šejienes lielākā daļa valstu ir par 90-100% atkarīgi no Krievijas gāzes, pati Vācija – par 50%, uz rietumiem no šejienes energoatkarība no Krievijas gāzes ir niecīga vai nav vispār.
Pēc 2009.gada gāzes krīzes dažas valstis visai nopietni risinājušas gāzes atkarības jautājumu, to atzīst arī zinātniece no Vācijas Ekonomikas pētniecības institūta, kas analizējusi šo tirgu. "Gan ES kopumā, gan arī dažas Austrumeiropas valstis ir dažādojušas savu gāzes importu un problēmu gadījumā var palielināt to daļu, kas nenāk no Krievijas. Turklāt kopš gāzes piegādes pārtraukuma 2009.gadā, ir izveidota arī reversā piegāde, ko prasīja Eiropas Komisija, un tagad dažas Austrumeiropas valstis var importēt gāzi arī no saviem rietumu kaimiņiem," skaidro Vācijas ekonomikas pētniecības institūta zinātniece Frančeska Holca.
Kopumā – ziemai Eiropa ir gatava - uzpildītas visas gāzes krātuves – vidēji par 91%. Latvija gan nav satraukusies, jo uzpildītas krātuves par 84%. Vēl mazāk ir tikai bulgāriem, ungāriem un portugāļiem.
Tā kā Eiropas atkarība no Krievijas gāzes lēni, bet stabili mazinās, tad iespējams - Krievijas gāzes spēlē viens no zaudētājiem var būt arī "Gazprom", kuram labi maksājošo Eiropas klientu vietā būs jāstrādā ar Ķīnu, ar kuru - pēc 10 gadu kaulēšanās, šopavasar nācās noslēgt gāzes līgumu – par ¼ tā apjoma, kas tiek piegādāts Eiropai.
""Gazprom" nav iespējams pilnībā pārorientēties tikai uz Āziju," saka Holca. "Viņiem vajadzēs tomēr strādāt arī ar mums, eiropiešiem, lai arī ilgtermiņā tas nav viegli – mēs slēdzam līgumus ar citiem, mums arvien mazāk patīk "Gazprom" gāzes cenas piesaiste pie naftas cenas ilgtermiņa līgumos. "Gazprom" ir grūti ar mums kā ar klientiem, turklāt Eiropā gāzes patēriņš samazinās. Bet ķīnieši nav gatavi maksāt augstu cenu par gāzi," uzsver Holca.
Gan pētnieki, gan politiķi norāda – Krievijas un Ukrainas konflikts Eiropas gāzes neatkarībai nāks tikai par labu - jo būs motivācija neatslābstoši strādāt pie gāzes piegāžu dažādošanas, infrastruktūras attīstības, sašķidrinātās gāzes termināļu izbūves, un ļoti lēnām mazināsies gāzes īpatsvars kopējā enerģētikas portfelī.
