Sākot ar šī gada 1. aprīli, gāzes cena Ukrainai būs 485 dolāri par tūkstoš kubikmetriem. Par to ceturtdien tikšanās laikā ar Krievijas premjerministru Dmitriju Medvedevu paziņojis gāzes koncerna „Gazprom” vadītājs Aleksejs Millers. Tas faktiski nozīmē, ka Krievija atgriežas pie 2009. gadā noslēgtā līguma. Millers arī informējis, ka Ukraina nav norēķinājusies par martā piegādāto gāzi un tās kopējais parāds jau ir pārsniedzis 2,2 miljardus dolāru.
Šādam scenārijam Ukrainas varas iestādes jau bija gatavojušās, un arī Eiropas Savienības partneri ir brīdināti, ka Krievija var uzsākt jaunu gāzes karu. Eiropas Savienības enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram tika lūgts pēc iespējas ātrāk izskatīt iespēju uzsākt reversās gāzes piegādes Ukrainai no Eiropas. Kā norādījis Ukrainas enerģētikas un ogļu rūpniecības ministrs Jurijs Prodans, Krievijas noteiktā cena ir nepieņemama, jo tā ir politiskā cena, vēl jo vairāk tāpēc, ka vēl pagājušā gada decembrī tika noteikta cena 268,5 dolāri par tūkstoš kubikmetriem un, acīmredzot, šāda cena bija ekonomiski pamatota. Prodans arī paskaidrojis, ka jau tagad ir saņemti sešu Polijas gāzes kompāniju piedāvājumi piegādāt gāzi Ukrainai un tuvākajā laikā tiks spriests par piegādātāju atlasi.
Bet tikmēr Krievijas premjers Medvedevs norādījis, ka sadarbība gāzes piegāžu, kā arī citās jomās, būs iespējama tikai pēc esošo parādu dzēšanas.
Lai arī starptautiskā sabiedrība ir nolēmusi piešķirt Kijevai aizdevumus ekonomikas glābšanai, šis finansējums būs pieejams tikai pēc vairākiem mēnešiem, bet nauda nepieciešama jau tagad. Tāpēc Jurijs Prodans izteicies, ka Ukraina gāzes parādu segšanai varētu ņemt 2 miljardu kredītu no pašas Krievijas.
Zināmu atvieglojumu Ukrainai varētu sniegt ceturtdien Eiropas Parlamentā pieņemtā rezolūcija, kas jau šajā mēnesī paredz atcelt 98% muitas nodevu, ko ukraiņu uzņēmēji maksā uz Eiropas Savienības robežām. Kā uzskata Eiropas Savienībā, šie vienpusējie pasākumi stimulēs Ukrainas ekonomikas pieaugumu, saglabājot tās ražotājiem un eksportētājiem aptuveni 490 miljonus eiro gadā. Šādi atvieglojumi būs spēkā vismaz līdz 1. novembrim, līdz kuram plānots parakstīt asociācijas līguma ekonomisko daļu. Arī Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore Kristīne Lagārda paudusi pārliecību, ka Ukrainai izdosies pārvarēt ekonomiskās problēmas un īstenot dzīvē nepieciešamās reformas. Pēc viņas vārdiem, reformas, nenoliedzami būs ļoti smagas, taču Ukrainas jauno varas iestāžu apņēmība liekot cerēt uz labāko iznākumu. Kā zināms, tieši Starptautiskais Valūtas fonds ir solījis Ukrainai piešķirt aptuveni 15 miljardu dolāru lielu aizdevumu.
