Vienošanās par padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Ukrainu un Eiropas Savienību tika parakstīta 2014. gada 27. jūnijā kā daļa no daudz plašākā asociācijas līguma ar Eiropas Savienību. Vienošanās par brīvo tirdzniecību gan stājusies spēkā tikai pusotru gadu vēlāk, ņemot vērā Krievijas lūgumu veikt ar to konsultācijas par vairākiem Maskavu satraucošiem jautājumiem. Decembra beigās šīs sarunas tā arī noslēdzās bez rezultātiem, pusēm apsūdzot vienai otru par nevēlēšanos iesaistīties konstruktīvās diskusijās.
Kā paziņojusi Ukrainas ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrija, brīvās tirdzniecības zona atcels aptuveni 97% tarifu ukraiņu precēm, kā arī samazinās vidējo ukraiņu preču eksporta tarifu no 7,6% līdz 0,5%. Vienlaicīgi amatpersonas norāda, ka straujš Eiropas preču pieplūdums Ukrainā pagaidām netiek prognozēts. Kopumā tarifu liberalizācija dažādām preču kategorijām paredzēta vairākos posmos, proti - trīs, piecu un septiņu gadu periodos.
Brīvās tirdzniecības zonas noteikumi arī paredz, ka Ukrainā izvietotajām ražotnēm septiņu gadu laikā būs jāievieš Eiropas standarti, bet ukraiņu kompānijām būs iespējas piedalīties arī Eiropas Savienības dalībvalstu valsts iepirkumos.
Jau ziņots, Krievija šo brīvās tirdzniecības zonu uzskata par apdraudējumu Krievijas ekonomikai. Pēc neveiksmīgajām sarunām ar Eiropas Savienības un Kijevas pārstāvjiem Krievija ir pieņēmusi lēmumu atcelt brīvās tirdzniecības režīmu ar Ukrainu un ieviest arī atsevišķu preču embargo. Izstāšanās no vienotās tirdzniecības zonas nozīmē, ka ukraiņu preču piegādēm uz Krieviju tagad tiks piemēroti daudz augstāki muitas tarifi. Atbildot uz šādu rīcību, ko Ukraina nosaukusi par sankcijām, Ukrainas varas iestādes ieviesušas pret Krieviju dažādus pretpasākumus.
Bet tikmēr aģentūra BBC ziņo, ka jaunā gada priekšvakarā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir parakstījis uzlaboto nacionālās drošības stratēģiju. Tajā norādīts, ka Krievija arī turpmāk attīstīs sadarbību ar NVS valstīm, Eirāzijas ekonomisko savienību, Ķīnu, Latīņamerikas valstīm, kā arī sadarbosies ar ASV un NATO. Dokumentā arī norādīts, ka Vašingtona un tās sabiedrotie cenšas saglabāt dominējošo stāvokli pasaulē, tāpēc Krievijas pastāvīgās darbības izraisot asu pretreakciju. Jaunajā stratēģijā uzsvērts, ka Krievijas stiprināšanās notiek laikā, kad palielinās draudi nacionālajai drošībai. Par vienu no lielākajiem draudiem atkārtoti nosaukts NATO, Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās, kā arī tās militāro spēju palielināšana Krievijas robežu tuvumā, kas esot uzskatāma par starptautisko tiesību un normu pārkāpumu. Tieši tāpēc Krievija esot apņēmības pilna stiprināt savas militārās spējas.
