Ukrainas rekonstrukcijai veltītā konferencē Vācijā runās arī par finansiālo palīdzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notiks ekspertu konference par Ukrainas atkopšanos, rekonstrukciju un modernizāciju. Sagaidāms, ka sanāksmi atklās Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, attālināti piedaloties arī Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim. Sanāksmes organizatori šo tikšanos gan aicina nesaukt par donoru konferenci, taču jautājums par finansiālo palīdzību, tostarp no Eiropas Savienības puses, joprojām ir ļoti aktuāls.

Vācijā notiek Ukrainas rekonstrukcijai veltīta ekspertu konference
00:00 / 04:36
Lejuplādēt

Kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā ir pagājuši nu jau astoņi pilni mēneši. Lai arī situācija frontē joprojām ir mainīga, jau kopš karadarbības sākuma bija skaidrs viens – tad, kad karš beigsies, būs nepieciešams izpostīto Ukrainu atjaunot.

Jau šī gada jūlija sākumā Šveicē notika Ukrainas atjaunošanai veltīta konference, uz kuru bija pulcējušies dažādu valstu valdību un starptautisku organizāciju pārstāvji, akadēmiķi, domnīcu eksperti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī privātā sektora pārstāvji. Lugano konferences noslēgumā tika definēti Ukrainas atjaunošanas pamatprincipi, kuri koncentrējas gan uz ekonomikas, gan sabiedrības, gan vides, gan, protams, nopostītās infrastruktūras atjaunošanu.

Iespēja demonstrēt atbalstu Ukrainai

Šajās dienās Vācijā eksperti pulcējas jau uz nākamo tikšanos. Kā norādījuši konferences rīkotāji, šī ir kārtējā iespēja starptautiskajai sabiedrībai nodemonstrēt savu vienotību un atbalstīt Ukrainu, tostarp tās ceļā pretī dalībai Eiropas Savienībā.

Kā septembra vidū, viesojoties Kijivā, atgādināja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, Ukraina tiks atbalstīta, cik vien ilgi nepieciešams: "Mēs nekad nespēsim atlīdzināt tos upurus, kurus ukraiņi nes, kad viņi zaudē savas mājas vai kad apraud savus zaudētos tuviniekus. Mēs nekad nebūsim spējīgi kompensēt to, ko jūs darāt, cīnoties par demokrātiju, cilvēci un cieņu pret starptautiskajiem likumiem. Taču mēs varam apgalvot, ka jūsu Eiropas draugi būs jums blakus tik ilgi, cik nepieciešams, un ka mēs esam draugi uz mūžu."

Pēc Lugano tikšanās starptautiskajiem partneriem tika dota iespēja komentēt Ukrainas piedāvāto rekonstrukcijas plānu un iesniegt savus piedāvājumus, kurus šajās dienās apspriedīs un papildinās starptautiskie eksperti. Viens no galvenajiem mērķiem kopīgi ar Ukrainas varas iestādēm ir noteikt galvenās prioritātes un to ieviešanas termiņus.

Kā uzskata samita organizētāja Vācija, kas ir arī G7 prezidējošā valsts, šīsdienas tikšanos nevajadzētu uzskatīt par donoru konferenci.

Nauda Ukrainas ekonomikas balstīšanai

Taču par finansiālo pusi, protams, nerunāt nedrīkst. Ar katru dienu Ukrainas atjaunošanai nepieciešamais finansējums tikai pieaug, bet no pārējās pasaules saņemtie aizdevumi lielākoties aiziet Ukrainas ekonomikas balstīšanai.

Kā pirms dažām dienām paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ekonomikas un valsts prestiža atjaunošanai vēl šajā gadā ir nepieciešami 3,5 miljardi eiro, bet 2023.gadā – aptuveni 14 miljardi eiro.

"Šajos apstākļos, kad būs aizsargātas debesis un aizsargāta enerģētika, mēs varēsim pāriet pie daudz vērienīgākas Ukrainas atjaunošanas. Un tas nozīmē ne tikai ekonomiku vai sociālo sfēru. Tā nav arī tikai drošība. Tas ir arī jautājums par Eiropas prestižu. Es ceru, ka jau tuvākajā laikā, šīs Ukrainas atjaunošanas konferences laikā, mēs apspriedīsies, kā mēs kopīgi pierādīsim, ka mūsu vienotības un mūsu institūciju patiesums ir daudz spēcīgāks par jebkuru antieiropeisko teroru. Vai tas būtu Krievijas, Irānas, vai kāds cits," sacīja Zelenskis.

Kā pagājušajā nedēļas nogalē ir paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, Krievijas uzsāktā kara laikā Ukrainai nodarītie zaudējumi Ukrainai jau pārsniedz 760 miljardus eiro. Pēc citiem aprēķiniem zaudējumi jau sasniedz un, visticamāk, pārsniegs vienu triljonu eiro. Šmihaļs ir aicinājis Rietumus novirzīt sankciju dēļ iesaldētos, Krievijas piederošos aptuveni 300 līdz 500 miljardus dolāru Ukrainas atjaunošanai.

Var prasīt korupcijas izskaušanas plānus

Vācijas kanclers Olafs Šolcs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena pirmdien laikrakstā "Frankfurter Allgemeine Zeitung" uzsvēruši, ka palīdzība Ukrainai būs jāsniedz paaudzes garumā un šī palīdzība ir jāuzsāk jau tūlīt, lai palīdzētu atjaunot ēkas, skolas, ceļus un enerģijas infrastruktūru.

No otras puses, eksperti atzinuši – laikā, kad valstis saskaras ar augstu inflāciju un pieaugošām enerģijas izmaksām, tās nebūt nav ļoti ieinteresētas novirzīt daļu finansējuma Ukrainai.

Kritiku ir izpelnījusies arī Eiropas Savienība, kura līdz šim ir piešķīrusi aptuveni divreiz mazāku finansējumu, nekā, piemēram, ASV. Viens no iemesliem ir bažas par to, ka Ukrainā joprojām ir augsts korupcijas līmenis un novirzītais finansējums var nesasniegt paredzētos mērķus.

Tieši šī iemesla dēļ un atceroties nepatīkamo pieredzi, piemēram, Afganistānā, Irākā vai Bosnijā, Eiropas Savienība pirms jauna finansējuma novirzīšanas Ukrainai var pieprasīt konkrētus korupcijas izskaušanas un tiesiskuma stiprināšanas plānus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti