Eiropa šodien

EK ziņo par Eiropas Savienības attīstību atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanā

Eiropa šodien

Briselē vienojas atcelt ģeogrāfiskos ierobežojumus tiešsaistes servisu abonentiem

Ukrainā turpina ieviest nozīmīgas reformas; Brisele neapmierināta ar pārmaiņu ātrumu

Ukrainas reformas Briselē pamanītas, taču sagaida vēl lielākas izmaiņas

Kopš konflikta sākšanās Ukrainas austrumos valstī turpinās dažādas ekonomikas reformas un cīņa ar korupciju. Oficiālā Kijeva apgalvo, ka ir panākts nozīmīgs progress. Tomēr Briselē un citās Eiropas galvaspilsētās ar reformu ātrumu nebūt ne visi ir apmierināti.

Lai gan aizvadīto pāris gadu laikā jaunā Ukrainas valdība ir spējusi veikt būtiskas reformas un no dziļas recesijas stabilizēt ekonomiku, priekšā vēl ir daudz darāmā. Tas, šķiet, ir viens no galvenajiem secinājumiem, kas šajās dienās ir dzirdams Briseles gaiteņos.

Turklāt

Eiropas Savienības politiķu vidū ir jūtams arī zināms nogurums no Ukrainas problēmām, kuras daļēji ir aizēnojis gan karš Sīrijā, gan migrācijas krīze, gan arī jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa rādītā neziņa.

To apzinās arī Ukrainas premjera vietniece eirointegrācijas jautājumos Ivanna Klimpuša-Cincadze: “Cilvēki sagaida vienkāršas atbildes uz sarežģītiem jautājumiem. Tas nav tikai raksturīgi Eiropas Savienības valstu galvaspilsētām vai Ukrainai. Tā tas notiek visur. Līdz ar to ir ļoti sarežģīti pievērst uzmanību, iespējams, garlaicīgam, bet nozīmīgam reformu progresam, pretstatā dažādiem skandāliem. Mūsu lielā kaimiņvalsts Krievija, kas pret mums izrāda agresiju, šos skandālus viegli pagriež un pasniedz kā alternatīvo realitāti.”

Ukrainas vicepremjere uzsver, ka Krievija dažādi mēģina radīt iespaidu, ka nekas labs šajā valstī nenotiek un dzīves uzlabojumi no jaunās valdības darba tā arī nav saskatāmi.

Lai pievērstu papildus uzmanību Ukrainā notiekošajam, nesen uz tās konflikta reģionu bija devies Dānijas ārlietu ministrs Andress Samuelsens. Pēc viņa ministrijas iniciatīvas Briselē notika arī Ukrainas reformu procesam veltītā konference. 

Uz Latvijas Radio jautājumu, kā atjaunot Eiropas interesi par Ukrainu, Samuelsens atbildēja, ka lielākam politiķu skaitam būtu jāseko viņa piemēram: “Mums ir jārīko šādas un līdzīgas tikšanās un biežāk jābrauc uz Ukrainu, lai cilvēki varētu uzzināt par to, kas tur notiek. Es apzinos, ka arī Ukrainā valda zināms nogurums pēc divu, trīs gadu nemitīgā darba pie reformām. Un arī tas mums būtu jāsaprot. Viņi labi saprot, ka priekšā vēl ir daudz darba, bet mums arī jānovērtē jau paveiktais.”

Par spīti dažādām reformām, korupcija arvien paliek viens no visbiežāk piesauktajiem vārdiem, runājot par situāciju Ukrainā. Piemēram, Eiropas Savienības kaimiņpolitikas

komisārs Johanness Hāns ir mudinājis Ukrainas amatpersonas ne tikai aktivizēt cīņu ar korupciju, bet arī privatizēt valstij piederošos uzņēmumus, lai tie vairs nekalpotu par barotni dažādu interešu pārstāvjiem.

Ukrainas vicepremjere Klimpuša-Cincadze cerības liek uz nesen izveidoto pretkorupcijas biroju, kā arī uz uzsāktajām reformām tiesu sistēmā un valsts pārvaldē. Pašreiz daudzi ierēdņi vienkārši nav motivēti labi strādāt: “Tam ir vajadzīgs laiks! Un viss ir atkarīgs no cilvēkiem. Ja jūs būtu pie manis atnācis kādā ar darbu saistītā jautājumā tagad vai pirms gadiem 10-15, es jums noteikti palīdzētu. Tādēļ es domāju, ka mums būtu jārāda gan motivācijas sistēma tiem, kuri labi strādā, gan sodus tiem, kuri nepilda savus pienākumus. Tam būtu jāiet roku rokā. Bet arī to nevar uzbūvēt uzreiz. Mēs pašreiz mēģinām reformēt visu valsti vienlaicīgi. Un tā ir liela valsts!”

Lielais nezināmais šobrīd - kāda turpmāk varētu būt jaunā ASV prezidenta politika. Līdz šim Amerika ir dažādi atbalstījusi Ukrainu, bet vai pēc Trampa solītās attiecību uzlabošanas ar Krieviju tas turpināsies, šobrīd nevar prognozēt neviens.

To uzsver arī Eiropas politikas studiju centra vecākais pētnieks Maikls Emersons: “Mēs varam būt ārkārtīgi satraukti par to, kā varētu rīkoties Tramps. Un ir zināms pamats bažīties par sliktāko scenāriju, jo viņš dara to, ko saka. Par laimi, viņš vēl neko nav teicis par Ukrainu. Tomēr es paredzu, ka Trampa un "Brexit" problēmu savienojums liks pārējai Eiropas Savienībai saņemties un būt aktīvākai svarīgāko problēmu risināšanā. Un Ukraina būs daļa no tā.”

Nesen ir notikusi arī Trampa pirmā saruna ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kas varētu viest cerību, ka Ukraina iekļūs jaunā Baltā nama saimnieka dienaskārtībā.

 

 

 

 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt