Pretrunīgi vērtētais likums par plašo protesta akciju dalībnieku amnestiju, visticamāk, stāsies spēkā 4. februārī pēc tam, kad tas tiks publicēts oficiālajos izdevumos. Kā piektdien atgādinājusi Ukrainas prezidenta administrācija, lai amnestija varētu pilnībā stāties spēkā, protestētājiem ir jāizpilda virkne priekšnoteikumu, piemēram, jāatbrīvo vairākas ieņemtās administratīvās ēkas visā valstī, kā arī jāļauj ierēdņiem atgriezties viņu darbavietās. Jāaizvāc arī visas barikādes un jāatbrīvo ielas, izņemot tās, kurās notiek mierīgas protesta akcijas. Līdz ar to amnestija stāsies spēkā tikai pēc tam, kad ģenerālprokuratūra būs sniegusi savu atzinumu, ka izvirzītās prasības ir izpildītas, un tam atvēlētas 15 dienas.
Kā jau ziņots iepriekš, politiskā opozīcija šādiem noteikumiem nepiekrīt, kā arī atkārtoti uzsver, ka likums par amnestiju pieņemts, pakļaujoties prezidenta spiedienam, kā arī pārkāpumiem balsošanas procesā. Politiskās opozīcijas līderi gan pašlaik jau ir ceļa jūtīs, jo nedēļas nogalē Minhenē viņiem plānots spriest par situāciju Ukrainā ar vairākām ārvalstu amatpersonām, tostarp ASV Valsts sekretāru Džonu Keriju. Vēl pirms sarunām Kerijs atzinis, ka ar Viktora Janukoviča piedāvātajām reformām pagaidām gan esot par maz. Savukārt Krievija gaidāmās ukraiņu opozicionāru un Kerija sarunas jau nosaukusi par cirku.
Šajā situācijā satraukumu par politisko pārrunu trūkumu pauduši radikāli noskaņotie Ukrainas protestu dalībnieki, kas pauduši gatavību un arī vēlmi paši kļūt par šo sarunu dalībniekiem. Par to piektdien žurnālistiem pastāstīja viens no grupējuma „Labējais sektors” līderiem Dmitrijs Jarošs:
„Tā kā valdība un opozīcija nav panākuši nekādas vienošanās par situācijas atrisināšanu valstī un ir novedušas valsti uz kara sliekšņa, „Labējais sektors”, Afganistānas veterāni un citas Maidana spēka struktūras pieprasām atsākt sarunu procesu, kā arī iekļaut tajā mūs. Sarunām ir jāatsākas līdz Augstākās Radas sesijas sākumam 4. februārī. Ja amnestija stāsies spēkā, mūsu apvienības pārstāvji tiks atsaukti no barikādēm. „Labējais sektors” patur sev tiesības uz pastāvīgu adekvātu rīcību.”|
Visiem ir skaidrs, ka tieši vardarbības izbeigšana pašlaik ir viena no galvenajām prioritātēm Ukrainas krīzes izbeigšanai. Taču uguni eļļā ceturtdien pielēja ziņa par to, ka ir atradies pazudušais Automaidana līderis Dmitrijs Bulatovs, kuru esot nolaupījuši un spīdzinājuši nezināmi cilvēki. Bulatovs ir pārcietis operāciju un pašlaik atrodas slimnīcas reanimācijā. Taču iekšlietu ministrija ziņu par Bulatova atrašanos komentējusi visai savādi, pieļaujot, ka nolaupīšana un spīdzināšana ir bijusi plānota provokācija. Turklāt, par masu nekārtību rīkošanu Bulatovs joprojām atrodas arī meklēšanā. Iekšlietu ministrija arī paziņojusi, ka tās rīcībā ir nonākuši opozīcijas datoru serveri, kuros pieejamā informācija apliecina, ka visi protesti Kijevas centrā nav bijuši stihiski, bet gan rūpīgi izplānoti.
Dmitro Bulatovs bija viens no aktīvākajiem protestētāju kustības “Automaidan” līderiem, tās dalībnieki piedalījās protestos, izmantojot savas automašīnas. Pirms astoņām dienām viņš pazuda, un, kā atklājies tagad, Bulatovu bija sagūstījuši krieviski runājoši cilvēki, kas viņu ilgstoši spīdzināja, tostarp dzina rokās naglas.
„Manas rokas caurdūra, un mani sita. Auss gabalu nogrieza, seju sagrieza. Nav veselas vietas uz mana ķermeņa, jūs jau paši redzat. Pats neredzēju, kur esmu, jo man visu laiku bija aizsietas acis, taču viņiem bija krievu akcents. Es jums vēlāk izstāstīšu vairāk, jo, kā redzat, pašlaik ir slikti, visu šo laiku biju tumsā,” medijiem stāstījis Bulatovs.
Pēc spīdzināšanas 35 gadus veco aktīvistu viņa nolaupītāji pameta mežā ārpus Kijevas. Atšķirībā no 22. janvārī atrastā mirušā aktīvista Jurija Verbicka, spītējot ledainajai gaisa temperatūrai, Bulatovam izdevās izdzīvot. Viņš sasniedza tuvumā esošu ciematu, no kurienes sazinājās ar draugiem un ātro palīdzību. Citi protestētāji par notikušo ir šokēti.
Ziņas par kārtējo vardarbību pret aktīvistiem izraisījušas asu nosodījumu ārvalstīs. Tā Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrīna Eštone nosodījusi vēršanos pret aktīvistiem, paziņojot, ka Ukrainas valdības atbildība ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu pašreizējo iebiedēšanas un nesodāmības gaisotni.
