"Mūsu valsts bruņotajiem spēkiem izdevās iebrucējiem nodarīt ievērojamus loģistikas zaudējumus.
Krievijas armijai ieņemtajā teritorijā ir arvien grūtāk ieņemt pozīcijas. Soli pa solim virzāmies uz priekšu, pārtraucam piegādes okupantiem, identificējam un neitralizējam kolaborantus," norāda Zelenskis.
Hersonas apgabalā Ukrainas armija iznīcinājusi kārtējās munīcijas noliktavas, to paveikuši ukraiņu bumbvedēji.
Apšaudes turpinās arī Harkivas apgabalā, un Harkivas virzienā ienaidnieks veic militāras operācijas, lai noturētu ieņemtās pozīcijas, vēsta Ukrainas ziņu avoti.
Britu izlūki pamanījuši, ka papildus lielajam dzīvā spēka trūkumam Krievija saskaras ar dilemmu starp rezervju izvietošanu Donbasā vai aizsardzību pret Ukrainas pretuzbrukumiem dienvidrietumos Hersonas virzienā. ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" analītiķi norādījuši, ka Krievija šobrīd koncentrēsies uz Severskas un Bahmutas ieņemšanu, nedodot prioritāti Slovjanskas ieņemšanai.
Lai gan pēdējās diennakts laikā Krievijas spēki centušies uzsākt uzbrukumu Slovjanskai, tomēr atsisti. Domnīcas analītiķi arī norāda uz to, ka Krievija cenšas karā pret Ukrainu iesaistīt nacionālās minoritātes, tādējādi mēģinot izvairīties no vispārējās mobilizācijas.
Taču šāda Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcība var izsaukt pretestību Krievijas etniskajos anklāvos, uzskata eksperti.
Jau iepriekš analītiķi norādījuši, ka Krievijas karaspēka vienībās, kas karo pret Ukrainu, dominē etnisko minoritāšu pārstāvji – čečeni, osetīni, tivieši, tatāri, baškīri, čuvaši un citi.
Ukrainas armijas ģenerālštābs otrdien norādījis, ka krievu pavēlniecība visriskantākajās uzbrukuma operācijās norīko etnisko minoritāšu pārstāvjus un ka tāpēc to vidū pieaug neapmierinātība. Pēdējā laikā Krievijā pieaudzis reģionālo brīvprātīgo bataljonu skaits, un daudzi no tiem sastāv no dažādu etnisko grupu piederīgajiem.
Krievijas karavīriem no mīnmetēja apšaudot dzīvojamo māju Ukrainas Mikolajivas apgabala Snihurivkā, nogalināti četri cilvēki. Ēka pilsētas nomalē apšaudīta, lai apšaudē vainotu Ukrainas karavīrus, turklāt steigšus ieradusies arī kāda Krievijas propagandas medija filmēšanas grupa. Odesas reģionā masveida raķešu uzbrukuma rezultātā ievainoti seši cilvēki, to vidū arī bērns.
Pēc tam, kad Ukrainas prezidents svētdien no amata atstādināja Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un ģenerālprokurori Irinu Venediktovu, Zelenskis paziņojis, ka Ukrainas Drošības dienestā notiek kadru revīzija un tiek lemts vēl par 28 dienesta darbinieku atbrīvošanu no amata. Viņš teica, ka runa ir par dažādu līmeņu un jomu amatpersonām, bet iemesli ir līdzīgi – neapmierinoši darba rezultāti.
Kā raksta izdevums "Forbes", politoloģe Mikola Davidjuka ir pārliecināta, ka Zelenskis kadru nomaiņu turpinās. Viņa uzskata, ka augstākais punkts būs premjera nomaiņa rudenī un Ministru kabineta restartēšana.
Pēc Davidjukas domām, tagad ir vajadzīgi speciālisti nevis no miera laika, bet gan tādi, kas demonstrē komfortu strādāt militāros apstākļos. Un tieši tas būs jaunais galvenais nosacījums, ieceļot amatos jaunas personas.
Irānas galvaspilsētā Teherānā uz sarunām par Sīrijas konfliktu ieradušies Krievijas un Turcijas prezidenti. Tiesa, aktuāls temats būs arī karš Ukrainā, un sagaidāms, ka prezidenti runās arī par Ukrainas labības eksporta mehānismiem. Krievijas un Ukrainas sarunvedēji trešdien Stambulā tiksies ar ANO un Turcijas diplomātiem, lai diskutētu par iespējamo vienošanos, ar ko varētu izbeigt vairākus mēnešus ilgstošo Ukrainas ostu blokādi. Bet pēc Teherānas sarunām trešdien vai ceturtdien varētu notikt vēl viena tikšanās.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
