Dienas ziņas

Kokļu dienā satiekas lieli un mazi koklētāji

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ukrainas prezidents sola atgūt Lisičansku

Ukrainas prezidents Zelenskis sola atgūt Lisičansku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Ukraina atgūs kontroli pār Lisičansku, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc tam, kad nedēļas nogalē pilsētu okupēja Krievijas spēki. Viņš atkārtoti aicināja rietumvalstis piegādāt Ukrainai vairāk bruņojuma, lai stātos pretim Krievijas ofensīvai.

Gaidāms, ka tagad Krievijas uzbrukumi koncentrēsies Doneckas apgabalā uz Slovjanskas un Bahmutas pilsētām.

Ukrainas prezidents Zelenskis sola atgūt Lisičansku
00:00 / 03:21
Lejuplādēt

Krievija pirmdien pasludināja savu uzvaru cīņā par Luhanskas apgabalu Ukrainas austrumos. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs svētdien informēja, ka valsts aizstāvji ir atkāpušies no stratēģiski nozīmīgās Lisičanskas pilsētas. Tas ir ļoti liels zaudējums Ukrainai, jo Lisičanska bija pēdējā nozīmīgā apgabala pilsēta, ko vēl nebija okupējusi Krievija.

Krievija pasludina savu uzvaru cīņā par Luhanskas apgabalu

Lisičanskas krišanu kā milzīgu Krievijas karaspēka panākumu frontē pasniedzis Kremlis. Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien tikās ar aizsardzības ministru Sergeju Šoigu, kurš agresorvalsts virspavēlniekam ziņoja par pašpasludinātās Luhanskas tautas republikas "atbrīvošanu". Savukārt Putins pateicās Krievijas karavīriem par panākumu.

Ukrainas prezidents Zelenskis pēc valsts aizstāvju aiziešanas no Lisičanskas paziņojis, ka Ukraina agrāk vai vēlāk atgūs kontroli pār pilsētu un arī pārējām Krievijas okupētajām teritorijām.

"Ja mūsu armijas vadība atvelk cilvēkus no noteiktiem frontes punktiem, kur ienaidniekam ir vislielākais uguns pārsvars, un jo īpaši tas attiecas uz Lisičansku, tas nozīmē tikai vienu – mēs atgriezīsimies, pateicoties savai taktikai, pateicoties lielākām moderno ieroču piegādēm."

"Ukraina neko neatdos. Un, kad kāds tur Maskavā ziņo par Luhanskas apgabalu – lai atminas savus ziņojumus un solījumus pirms 24. februāra, iebrukuma pirmajās dienās, pavasarī un tagad. Lai viņi reāli novērtē, ko viņi šajā laikā ir sasnieguši, un cik daudz viņi par to ir samaksājuši. Tāpēc, ka viņu pašreizējie ziņojumi nokļūs mēslainē tāpat kā agrākie.

Mēs pamazām virzāmies uz priekšu – gan Harkivas apgabalā, gan Hersonas apgabalā, gan jūrā: Čūsku sala tam ir labs piemērs. Pienāks diena, kad mēs to pašu teiksim arī par Donbasu," sacīja Zelenskis.

Ukraina gribēja novērst Mariupoles scenārija atkārtošanos

Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs paziņojis, ka Ukrainas karavīri atstāja Lisičansku, lai glābtu pilsētu no pilnīgas iznīcināšanas.

Haidajs arī apgalvo, ka ukraiņu spēki pametuši Lisičansku bez dzīvā spēka zaudējumiem. Viņš prognozē, ka Krievijas karaspēks turpmāk galveno uzmanību veltīs pilnīgai Doneckas apgabala okupēšanai.

Haidajs norādīja, ka taktisks lēmums atvilkt spēkus tika pieņemts, lai izvairītos no ''vēl vienas Mariupoles".

"Bija risks, ka Lisičanska tiks aplenkta. Vienības, kas tur atradās, varēja turpināt turēt aizsardzību vēl vienu, divas vai trīs nedēļas. Taču jautājums – par kādu cenu?

Mēs drīzāk ciestu no apšaudēm ar artilēriju, raķetēm, aviācijas triecieniem nekā sakautu krievus. Puiši zaudētu dzīvību par neko. Tā būtu otra Mariupole, mini-Mariupole. Tādēļ bija lēmums atvilkt spēkus."

Krievijas okupantu izplatītajā foto redzams, ka okupētajā Ukrainas pilsētā Lisičanskā kāds vīrietis...
Krievijas okupantu izplatītajā foto redzams, ka okupētajā Ukrainas pilsētā Lisičanskā kāds vīrietis uz balkona novieto Krievijas karogu

Krievu karavīri Lisičanskā pēc pilsētas ieņemšanas izkāruši Krievijas un padomju laika armijas karogus.

Saskaņā ar Ukrainas amatpersonu teikto aptuveni 90% Lisičankas iedzīvotāju pametuši pilsētu, kas smagi cietusi pēc nedēļām ilgās Krievijas bruņoto spēku neatslābstošās bombardēšanas un apšaudēm. Pārējie palikuši dažādu iemeslu dēļ.

Videomateriālos no pilsētas redzamas arī nelielas cilvēku grupas, kas atbalstoši sagaidīja krievu vienības.

Kā pierādījušas pēdējās nedēļas Donbasā, arī pārspēka priekšā Ukrainas armija izrāda pretestību un kavē Krievijas virzīšanos uz priekšu, un Doneckas apgabalā tikušas gatavotas arvien jaunas aizsardzības līnijas.

Virs Čūsku salas atkal plīvo Ukrainas karogs

Runājot par nu jau plašu slavu ieguvušo Čūsku salu Melnajā jūrā, Ukrainas Valsts robežsardzes dienests pirmdien publicēja fotoattēlu, kurā redzams, ka nelielajā salā atkal plīvo Ukrainas karogs.

30. jūnijā Krievijas karaspēks pameta Čūsku salu, ko tas kontrolēja kopš iebrukuma pirmās dienas. Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka krievi atstājuši salu, jo nav spējuši izturēt ukraiņu nepārtrauktās apšaudes. Savukārt Krievija to pasniedza kā savu "labas gribas žestu".

Joprojām nerimst centieni izbeigt Krievijas uzsākto karu Ukrainā diplomātiskā ceļā. Romas pāvests Francisks intervijā ziņu aģentūrai "Reuters" sacījis, ka viņš vēlas tuvākajā laikā apmeklēt Krieviju un Ukrainu, lai runātu par karojošo pušu iespējamo atgriešanos pie sarunu galda. Reaģējot uz pāvesta izteikumiem, Ukrainas Ārlietu ministrija paziņoja, ka joprojām ir spēkā ielūgums katoļu baznīcas galvai apmeklēt Kijivu.

Pasaule spriež arī par to, kā palīdzēt Ukrainai atgūties pēc tam, kad karš beigsies. Šveices pilsētā Lugāno šodien atklāta starptautiska donoru konference, kurā spriež par Ukrainas atjaunošanu pēc kara.

Uzstājoties konferencē, Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs sacīja, ka valsts rekonstrukcija varētu izmaksāt 750 miljardus dolāru. Kijiva uzskatot, ka Ukrainas atjaunošana būtu jāfinansē galvenokārt no Krievijas valstij un krievu oligarhiem konfiscētajiem aktīviem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti