Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) aicinājusi veikt izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem Bučā un citās Ukrainas pilsētās.
Krieviju apsūdz kara noziegumos un genocīdā
Ukrainas mērogiem nelielā Bučas pilsēta, kur pirms Krievijas iebrukuma dzīvoja aptuveni 40 000 cilvēku, pēdējās dienās nonākusi pasaules uzmanības centrā. Attēli ar ielās guļošiem cilvēku līķiem, ko aiz sevis ir atstājis Krievijas karaspēks, ir šokējuši ļoti daudzus.
Viss liecina, ka Krievijas karavīri pirms aiziešanas no Bučas ar nodomu ir slaktējuši civiliedzīvotājus, lai iedvestu bailes ukraiņiem, kuri turpina pašaizliedzīgi cīnīties pret iebrucējiem. Ukrainas mediji vēsta, ka Krievijas karaspēks Buča varētu būt nogalinājis vairāk nekā 330 civiliedzīvotāju.
Bučā, kas atrodas aptuveni 60 kilometrus no galvaspilsētas Kijivas, pirmdien ieradās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš apskatīja ceļu, uz kura atrodas iznīcinātā Krievijas militārā tehnika, un aprunājās ar vietējiem iedzīvotājiem. Zelenskis apsūdzēja Krieviju kara noziegumos un genocīdā.
“Mums ir ļoti svarīgi, lai šeit būtu prese un žurnālisti. Mēs patiešām vēlamies, lai jūs parādītu pasaulei, kas šeit notika, ko pastrādāja Krievijas karavīri, ko Krievijas Federācija darīja mierīgajā Ukrainā,” prezidents sacīja žurnālistiem.
Neraugoties uz notikušo, Zelenskis joprojām atbalstot mēģinājumus diplomātiskā ceļā izbeigt Krievijas uzsākto karu.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko redzēto Bučā un Irpiņā nosaucis par skatiem no šausmu filmām, kas diemžēl ir patiesība, un piebildis – ir pārliecināts, ka līdzīgas ainas ir redzamas arī citās Ukrainas pilsētās.
Ukrainas Ģenerālprokuratūra pavēstījusi, ka citās Ukrainas pilsētās, tai skaitā Borodjankā, iespējams, situācija ir vēl sliktāka nekā Bučā.
Aicina veikt starptautisku izmeklēšanu
Apvienoto Nāciju Organizācijas augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos preses pārstāve Liza Trosela aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamiem kara noziegumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Bučā.
“Attēli ar civiliedzīvotāju līķiem, kas guļ uz ielām un improvizētos kapos Bučas pilsētā Ukrainā, ir šausminoši. Ziņojumi, kas nāk no turienes un citām pilsētām, liek uzdot nopietnus un satraucošus jautājumus par iespējamiem kara noziegumiem, smagiem starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem un smagiem starptautisko cilvēktiesību pārkāpumiem.
Ir būtiski identificēt visus bojāgājušos, tostarp tos, kuri ir jāizrok, lai varētu informēt upuru ģimenes un noteikt precīzus nāves cēloņus. Ir jāveic visi pasākumi, lai saglabātu pierādījumus. Ir ļoti svarīgi pielikt visas pūles, lai nodrošinātu neatkarīgu un efektīvu izmeklēšanu par notikušo Bučā.
Ir jānoskaidro patiesība un jāsauc pie atbildības vainīgie, kā arī jānodrošina kompensācijas un tiesiskās aizsardzības līdzekļi upuriem un viņu ģimenēm,” sacīja Trosela.
Baidens: Putins ir kara noziedznieks
“Jūs varbūt atceraties, ka mani kritizēja par Putina nosaukšanu par kara noziedznieku. Patiesība ir tāda, ka tas, kas notika Bučā, to apstiprina. Viņš ir kara noziedznieks," pirmdien atzina ASV prezidens Džo Baidens.
"Mums jāturpina Ukrainu apgādāt ar ieročiem, kas tai nepieciešami cīņas turpināšanai. Un mums ir jāapkopo visas detaļas, kas noderēs kara noziegumu tiesas procesam. Šis cilvēks ir brutāls.”
Arī Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis aicina veikt starptautisku izmeklēšanu par Krievijas karaspēka pastrādātajiem noziegumiem Bučā, ko viņš nodēvēja par genocīdu. Polijas premjers arī pieprasa ieviest stingrākas sankcijas pret Krieviju.
“Genocīda noziegumi ir jānosoda, jādokumentē un jāizmeklē. Tāpēc mēs ierosinām izveidot starptautisku komisiju genocīda noziegumu izmeklēšanai Ukrainas pilsētās. Šajā komisijā būtu jāstrādā ārstiem, juristiem, kriminologiem un citiem speciālistiem. Šāda komisija ir vajadzīga, ja mēs vēlamies noskaidrot patiesību par Krievijas fašistu noziegumu apmēru,” sacīja Moraveckis.
“Ir nepieciešamas skaidras, izlēmīgas sankcijas. Pašreizējās sankcijas nedarbojas, es par to skaļi runāju vairākas dienas, un diemžēl man ir taisnība.
Ir nepieciešamas tādas sankcijas, kas salauž Putina kara mašīnu. Pretējā gadījumā bojā ies vēl vairāk nevainīgu cilvēku.”
Lietuva izraida Krievijas vēstnieku
Eiropas Savienības ārlietu vadītājs Žuzeps Borels paziņojis, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis apspriež papildu sankciju ieviešanu pret Krieviju.
Reaģējot uz Krievijas karaspēka pastrādātajiem noziegumiem Bučā un citās Kijivas piepilsētās, Lietuva pieprasījusi Krievijas vēstniekam pamest valsti un slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā. Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka Lietuva atsauks savu vēstnieku no Maskavas.
Arī Latvija ir nolēmusi sašaurināt diplomātiskās attiecības ar Krieviju, sociālajā tīklā „Twitter” paziņojis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Par konkrētiem lēmumiem tiks paziņots pēc iekšēju procedūru pabeigšanas.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
