Krievija tikmēr paziņojusi, ka Ukrainas dalība NATO neatrisinās tās iekšējās problēmas, bet gan tikai saasinās.
Krievija savelk spēkus
Pirms nedēļas Ukrainas parlamentā valsts bruņoto spēku komandieris Ruslans Homčaks paziņoja, ka Ukrainas robežas tuvumā Krievija ir sākusi strauji pastiprināt savu bruņoto kontingentu. Tas notiekot gan Brjanskas, gan Voroņežas apgabalos, gan arī okupētajā Krimā.
Tāpat Homčaks apgalvoja, ka Doņeckas un Luhanskas apgabalos pašlaik ir izvietoti gandrīz 38 000 Krievijas militārpersonu. Visai pamatoti izskanēja bažas par to, ka Krievija varētu gatavoties kādām militārām aktivitātēm reģionā.
Uz šīm apsūdzībām Krievija apgalvoja, ka pašas Ukrainas darbības esot ļoti provocējošas un Kijeva nebūt necenšoties kontrolēt savus spēkus, kas atrodas tiešā atdalošās robežas tuvumā. Kremļa pārstāvji kārtējo reizi izteica bažas par Ukrainas gatavību vērsties ar spēku pret saviem tautiešiem Doņeckas un Luhanskas reģionos, vienlaicīgi solot izlēmīgi rīkoties, lai aizsargātu arī šeit dzīvojošos Krievijas pilsoņus.
EDSO novērošanas misija ir paziņojusi, ka uguns pārtraukšanas pārkāpumu skaits ir desmitkāršojies. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir aicinājis NATO valstis pastiprināt savu klātbūtni reģionā, kā arī pastiprināt sankciju spiedienu pret Krieviju.
Skaidrs signāls Krievijai
Zelenskis sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu izteicies, ka Kijeva ir gatava īstenot prasītās reformas aizsardzības jomā, taču ar reformām vien Krieviju apturēt neizdosies.
Tieši tāpēc Ukraina cer jau šogad sagaidīt uzaicinājumu rīcības plānam dalībai Ziemaļatlantijas aliansē, kas kļūtu arī par skaidru signālu Krievijai. Pēc Zelenska vārdiem, Ukrainas dalība NATO ir vienīgais ceļš uz Donbasa konflikta atrisinājumu.
Dienu iepriekš televīzijas kanāla ICTV ēterā Zelenska partijas “Tautas kalps” parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija pauda pārliecību, ka Ukraina joprojām nav kļuvusi par NATO dalībvalsti tikai tāpēc, ka šis jautājums ir politizēts. Arahamija arī izteicies, ka tehniskus iemeslus atrunām var piemeklēt vienmēr.
“Iestāšanās NATO ir politiska rakstura jautājums. Nedomāju, ka mums kaut kā trūkst mehānismu, protokolu vai standartu ziņā. Jo ir bijuši gadījumi, kad NATO ir uzņemtas valstis, kuras no standartizācijas bija daudz tālāk par mums.
Lai iestātos NATO, mums trūkst nedaudz vairāk drosmes no visu NATO dalībvalstu puses, jo šāds lēmums tiek pieņemts vienbalsīgi.”
NATO atbalsts Ukrainas vienotībai
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir izteicis satraukumu par saspīlējuma pieaugumu Ukrainas robežu tuvumā, atkārtoti paužot alianses atbalstu Ukrainas teritoriālajai nedalāmībai un arī sadarbībai ar Kijevu. Šeit gan jāpiezīmē, ka tieši bruņota konflikta turpināšanās Ukrainā ir viens no galvenajiem šķēršļiem valsts ceļā uz tuvināšanos NATO.
Iespējamo Ukrainas tuvināšanos NATO komentējis arī Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, pēc kura vārdiem dalība Ziemeļatlantijas aliansē diezin vai palīdzēs Ukrainai atrisināt tās iekšpolitiskās problēmas. Krievija par “iekšpolitisku konfliktu” sauc karadarbību Ukrainas austrumos, kur piedalās Krievijas atbalstītie separātisti.
Peskovs apgalvo, ka Ukrainas iestāšanās NATO šīs problēmas tikai palielinātu. Peskovs arī paudis pārliecību, ka Ukrainas dalība NATO nebūtu pa prātam miljoniem cilvēku, kas dzīvo separātistu pašpasludinātajās “tautas republikās” Ukrainas austrumos.
