Svētdien Kijevā tika sagaidīti vairāki augstu stāvoši ārvalstu viesi, no kuriem ietekmīgākie bija ASV senatori Džons Makkeins un Kristofers Mērfijs. Uzrunājot eiromaidana dalībniekus, abi senatori solījuši pilnīgu amerikāņu atbalstu, norādot – gadījumā, ja atkārtosies spēka pielietošana pret protestētājiem, ASV var izskatīt iespēju ieviest pret Ukrainas amatpersonām sankcijas.
Šāda nostāja tika pausta arī sarunu laikā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kurš solīja darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu pilsoņiem iespējas piedalīties mierīgās protesta akcijās. Janukovičs arī atkārtoti uzsvēris, ka Ukrainas eirointegrācijas kurss nav mainījies.
Taču svētdien arī kļuva zināms, ka ES ir atlikusi sarunas ar Ukrainas varas iestādēm par asociācijas līguma noslēgšanu. Kā savā tvitera kontā paziņojis ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle, Ukrainas prezidenta un valdības vārdi un darbības attiecībā par asociācijas līgumu kļūst arvien atšķirīgāki. Pēc Fīles vārdiem, pašreizējiem argumentiem neesot nekādas saistības ar realitāti. Arī Eiropas Padomes prezidējošās valsts Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkjavičs norādījis, ka no Ukrainas puses ir nepieciešama skaidrība, jo tās prezidents vairākkārt uzsvēris, ka asociācija ar Eiropas Savienību ir pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm.
Tikmēr Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs gatavojas atlaist trīs valdības ministrus. Visticamāk, amati būs jāpamet ekonomiskās attīstības ministram Igram Prasolovam, ārlietu ministram Leonīdam Kožaram, kā arī rūpnieciskās politikas ministram Mihailam Koroļenko. Iemesls ir šo ministru nespēja laicīgi informēt valdību par draudiem, kurus Ukrainas ekonomikai varētu nest asociācijas līgums ar ES.
Ļoti iespējams, ka šīs nebūs vienīgās izmaiņas valdībā. Tā kā šajā parlamenta darba sesijā otrreiz par neuzticības izteikšanu valdībai balsot nedrīkst, valdības gāšana pašlaik nav iespējama, ja vien to neizdara Viktors Janukovičs. Taču valdošās reģionu partijas pārstāvji pieprasījuši premjerministram Nikolajam Azarovam, lai valdība sastāvs tiktu izmainīts par 90%.
Sagaidāms, ka Ukrainas jautājums pirmdien tiks apspriests arī ES ārlietu ministru tikšanās laikā Briselē. Pirms šīs tikšanās ES augstā pārstāve Ārlietās Ketrīna Eštone paziņojusi, ka Eiropas Savienība ir nopietni satraukusies par vairākiem Ukrainas vadības izteikumiem, taču ir gatava Ukrainai palīdzēt, arī sarunās par starptautisko finanšu institūtu aizdevumiem.
Šīsdienas tikšanās laikā plānotas arī sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Un Eštone pauda cerību, ka krīzei Ukrainā nevajadzētu atstāt iespaidu uz Briseles un Maskavas attiecībām.
Krievijas puse gan ne reizi vien ir apsūdzējusi Eiropu par iejaukšanos Ukrainas iekšējās lietās, savukārt Valsts domes ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs paudis viedokli, ka ES patiesais mērķis ir gāzt pašreizējo Ukrainas vadību. Vienlaicīgi Kremlis neizslēdz, ka tuvākajā laikā varētu tikt pieņemts lēmums par kredīta piešķiršanu Kijevai. Iespējams, tas varētu notikt jau otrdien, kad uz Maskavu dosies premjerministrs Nikolajs Azarovs.
Bet pašā eiromaidanā Kijevas centrā pavadīta kārtējā mierīgā nakts. Aptuveni 7–8 tūkstoši cilvēku visas nakts garumā dziedājuši, dejojuši, sakopuši teritoriju un neiztrūkstoši katru stundu dziedājuši valsts himnu un skaitījuši lūgšanu. Iespējams, ka pirmdien vai otrdien tiks pieņemts lēmums par to, cik ilgi protesta akcijas turpināt, jo sākotnēji mītiņus bija plānots turpināt līdz 17. decembrim.
