Panorāma

LVSADA iesniedz divas streika prasības

Panorāma

Panorāma

Ukrainas prezidents: Ar starptautiskās sabiedrības atbalstu atgūsim Krimu

Ukrainas prezidents: Ar starptautiskās sabiedrības atbalstu atgūsim Krimu

Ar starptautiskās sabiedrības atbalstu Ukraina spēšot atgūt kontroli pār Krimu. Šādu pārliecību pirmdien, 23. augustā, Kijevā pauda Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, atklājot jaunu diplomātisko iniciatīvu – Krimas platformu. Esot klāt delegācijām no 45 valstīm, tostarp visu trīs Baltijas valstu prezidentiem, tā izveidota, lai panāktu Krievijas sēšanos pie sarunu galda un Krimas atgriešanu Ukrainas sastāvā. Krievija gan likusi noprast, ka šo iniciatīvu ignorēs, asi vēršoties gan pret Ukrainu, gan pret rietumvalstīm. 

Krimas platformas izveide ir līdz šim vērienīgākā prezidenta Zelenska iniciatīva, lai atgrieztu un noturētu starptautiskās dienas kartībā jautājumu par Krimas aneksiju. Un, kā jau bija paredzams, Krievija uz to reaģējusi ļoti asi. Runājot pašā Krimā, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šo sanāksmi nosauca pat par raganu saietu, kurā rietumvalstis piespēlēšot it kā Ukrainas valdības "neonacistiskajai un rasistiskajai politikai". Uz to Ukrainas ārlietu ministrs atbildēja, ka ir gandarīts, ka Krievija tik nervozi reaģē uz šīs platformas izveidi.

Kopumā platformas atklāšanā piedalījās 45 valstis, kuras pārstāvēja gan valstu vadītāji, gan ministri un vēstnieki. Ukrainas prezidents Zelenskis uzsvēra –  platforma darbosies līdz brīdim, kamēr tiks panākta Krimas deokupācija, paužot pārliecību, ka tas ir reālistisks mērķis, kuru iespējams realizēt ar starptautiskā spiediena palīdzību.

"Mēs apzināmies, ka viena pati mūsu neatkarīgā valsts nevarēs atgriezt Krimu. Mums ir vajadzīgs efektīvs atbalsts starptautiski un jaunā līmenī, lai panāktu Krimas deokupāciju.

Šodien mums nepieciešami tālāki soļi, lai atbrīvotu Krimu. Mūsu kopējie centieni var apturēt bruņotu agresiju uz laiku okupētajās teritorijās, jo tā nav tikai Krima, bet arī pagaidām okupētā Ukrainas Donbasa daļa," sacīja Ukrainas prezidents.

Baltijas valstis Kijevā pirmdien, 23. augustā, pārstāvēja visu trīs valstu prezidenti, kas atsevišķā sanāksmē tikās arī ar Polijas prezidentu, paužot solidaritāti gan ar Ukrainu, gan arī ar baltkrievu tautu. Latvijas prezidents Egils Levits ir pārliecināts, ka šādas platformas izveide veicinās starptautiskās uzmanības pievēršanu šim jautājumam:

“Mēs zinām no mūsu pašu pieredzes, ka piecdesmit gadus okupācijas jautājums bija pasaules dienas kārtībā, bet nebija organizētas platformas vai foruma, kas to dara.

Šeit būs pastāvīgi organizēts forums, kas pastāvīgi uzturēs šo jautājumu, kas palīdzēs Ukrainai no starptautisko tiesību viedokļa atgūt savu teritoriālo suverenitāti," sacīja Levits.

Platformā īpaši tiks izcelts arī Krimas tatāru liktenis. Starptautiskās cilvēktiesību organizācijas "Amnesty International" dati liecina, ka pašlaik Krievijas cietumos ir vismaz 80 Krimas tatāru aktīvistu, 15 tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.

Krimas tatārs un restorāna īpašnieks Erans Kudusovs, kurš tagad dzīvo Kijevā, Krimu pameta 2014. gadā, atsakoties turpināt dzīvot pussalā, kuru kontrolē Krievija. Viņš, tāpat kā daudzi viņa tautieši, bija spiests pamest pussalu tāpat kā viņa vecāki Staļina represiju laikā:

"Tas ir genocīds pret Krimas tatāru pamattautu. Krievija sevi nelimitē ar nekādām starptautiskām konvencijām vai starptautiskiem likumiem. Krievija vienkārši spļauj sejā Rietumiem un tādējādi cenšas demonstrēt savu spēku," uzskata Kudusovs.

Laikā, kad Kijevā tika atklāta Krimas platforma un turpinās gatavošanās otrdien, 24. augustā, gaidāmajām 30 gadu svinībām kopš Ukrainas neatkarības atjaunošanas, atzīmējot nacionālā Karoga dienu, Krievijā sākušās nedēļu ilgas bruņoto spēku sacensības, kas dēvētas par "armijas olimpiādi".

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt