Panorāma

Jaunieši skatās LTV debates un lasa programmas

Panorāma

Panorāma

M. Podoļaks: Krievijai ir jānoiet krišanas ceļš

Ukrainas prezidenta padomnieks Podoļaks: Dīvāna patriotiem ir jāpaliek Krievijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Cilvēki, kuri tagad stāv garās rindās uz Kazahstānas, Gruzijas, Somijas un citu valstu robežām, bēgot no mobilizācijas, nav patiesi, jo ir veidojuši bāzi Krievijas sāktā kara atbalstam," intervijā Latvijas Televīzijai saka Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.

Viņš atbalsta Latvijas lēmumu slēgt robežu Krievijas pilsoņiem un uzsver, ka tikko aizvadītie pseidoreferendumi okupētajās Ukrainas teritorijās ir propagandas izkārtnes.

Mihailo Podoļaku uz sarunu aicināja LTV žurnālists Gints Amoliņš.

Gints Amoliņš: Kā jūs raksturotu pseidoreferendumus, ko Krievija sarīkoja okupētajās Ukrainas teritorijās?

Mihailo Podoļaks: Tā ir masveida vardarbība. Jo juridiskā pamata to saukt par referendumu, protams, nav. Iedomājieties, tā ir okupēta teritorija, tajā atrodas okupācijas armijas tanki un pa to cilvēku mājām un dzīvokļiem, kuri vēl nav pametuši šo teritoriju, kur notiek aktīvas kaujas darbības, staigā militāristi ar automātiem, liek pie sejas un saka: "Balso!" Vai arī būs cits iznākums.

Tā ir vardarbība, kurai nav nekāda sakara ar juridiskajiem nosacījumiem, starptautiskajām tiesībām vai Ukrainas un pat Krievijas likumdošanu. Tātad šie tā sauktie referendumi ir tikai un vienīgi propagandas izkārtne.

Vai no Ukrainas prezidenta pozīcijām tie neko nemaina?

Situācijā, kad mums ir karš, nekas nemainās. Ir Krievijas armijas okupētas teritorijas, un ir kara iniciators Krievija. Karš notiek Ukrainas teritorijās ar stingri noteiktām starptautiski atzītām robežām, ir Ukrainas suverenitāte, kas absolūti nemainās neatkarīgi no nekādiem Krievijas paziņojumiem.

Attiecīgi mēs uzskatām, ka ir jāturpina cīņa, lai atbrīvotu Ukrainas teritoriju, atbrīvotu tai skaitā Hersonas, Zaporižjes, Luhanskas, Doneckas reģionus, un tas turpinās pēc plāna, ko ir apstiprinājusi augstākā virspavēlniecība un ko ir izstrādājis un apstiprinājis Ģenerālštābs.

Eiropā patlaban notiek plašas diskusijas par to, ko darīt ar cilvēkiem, kuri mēģina aizbēgt no mobilizācjas Krievijā. Baltijas valstīs mēs esam pieņēmuši lēmumu, ka šos cilvēkus pie sevis neielaidīsim. Citas valstis par to vēl diskutē. Kāds ir jūsu viedoklis?

Es absolūti atbalstu šo Latvijas politiķu un sabiedrības nostāju. Jūs esat ieņēmuši absolūti pareizu pozīciju. Šeit ir ļoti precīzi jānodala. Tie cilvēki, kas bija absolūti noskaņoti pret Putinu un karu, un tie, kuri bija noskaņoti pret autoritāro sistēmu, viņi jau sen Krieviju ir pametuši, jo bija spiesti to darīt, jo visi kļuva par tā sauktajiem "ārvalstu aģentiem" vai pret viņiem tika vērstas represīvās metodes.

Tā ir neliela – trīs, piecu vai līdz desmit procentu – sabiedrības daļa, kura jau bija spiesta aizbraukt un tagad izvērš aktīvu pret Putinu vērstu kampaņu, proti, cīnās par citu Krieviju.

Viņi jau tā cieš, un jau ir ieguvuši iespēju apmesties uz dzīvi citās valstīs, no turienes strādā pret autoritāro varas vertikāli.

Tie cilvēki, kas tagad stāv garajās rindās uz Kazahstānas, Gruzijas, Somijas, jūsu un citām robežām, tie ir cita tipa cilvēki, kuri būtībā veidoja šā kara pamatu, bāzi, atbalstīja šo karu, šie cilvēki pat dodas uz robežām pie jums ar "Z" burtiem mašīnu logos.

Šie cilvēki nav patiesi. Viņi vienkārši baidās. Viņi ilgu laiku aicināja nogalināt ukraiņus, viņi atbalstīja šo genocīda, terorisma tipa Krievijas karu pret Ukrainu, bet paši šajā karā nevēlas mirt. Tie ir patrioti, kas ir gatavi tikai sēdēt dīvānā.

Viņi nav pelnījuši izbraukt no Krievijas. Viņiem ir jāpaliek Krievijā līdz galam. Viņiem ir jāsamaksā sava cena par to, ka ir bijusi augsne, no kā baroties šim kara noskaņojumam.

Šie cilvēki mentāli ir pret mums. Viņi mentāli ir pret Eiropas vērtībām. Viņi tik un tā mentāli mīl un atbalsta autoritāru, totalitāru Krieviju.

Un, kad viņi nokļūst pie jums Latvijā vai kādā citā demokrātiskā valstī un nokļūst dialoga situācijā, viņi sāk aizskart vietējo sabiedrību, tās vērtības, sāk agresīvi uzvesties.

Pat aizbēguši no Krievijas, viņi ir un paliek krievi, kas apgalvo, ka Krievijai ir taisnība, kad tā ierodas citās zemēs un sāk slepkavot.

Tāpēc es, protams, uzskatu, ka šiem cilvēkiem ir jāpaliek Krievijā un viņiem ir līdz galam jānoiet tas ceļš, kas Krievijai ir ejams, un tas ir viens – krišanas ceļš. Lūk, šādā veidā šai civilizācijai nav jāeksistē. Tai ir jāiet cauri ciešanām, grēku nožēlai un politiskās sistēmas transformācijai.

LTV žurnālists Gints Amoliņš intervē Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Mihailo Podoļaku
LTV žurnālists Gints Amoliņš intervē Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Mihailo Podoļaku

Ukrainas mērķis tagad ir atgūt kontroli pār okupētajām teritorijām, atgūt Krimu. Jūs savulaik piedalījāties pamiera sarunās ar Krieviju, kas notika neilgi pēc iebrukuma. Tagad, šajā brīdī, kādi būtu Kijivas nosacījumi, lai atkal varētu sēsties pie sarunu galda?

Vispirms ir jāsaka, ka pirmajās kara dienās nekāda sarunu procesa nebija. Tās bija Krievijas ultimatīvas prasības izpildīt viņu nosacījumus. Un mēs ieraudzījām absolūti neadekvātus cilvēkus, kuri pilnīgi nesaprot, ko dara. Ir atnākuši nogalināt un vēl pieprasa, lai viņu priekšā metas ceļos. Lūk, kāds sākumā bija sarunu process.

Krievija vispār nemāk sarunāties. Tā ir mazizglītota, neinteliģenta valsts, kas atrodas uz civilizācijas pagrimuma sliekšņa. Līdz šim visi uzskatīja, ka tur ir 140 miljonu iedzīvotāju, atomieroči, nafta un gāze, un tāpēc no viņiem ir jābaidās.

Patiesībā tie ir cilvēki, kas ir palikuši pagātnē, kas neprot nedz sarunāties, nedz viņiem ir pietiekamas zināšanas.

Krievija nedz ar mums, nedz ar jums nerunās, kamēr tai nebūs tieši sadots pa seju. Krievija vienmēr sāk ar ultimātiem.

Prezidents Zelenskis ļoti skaidri iezīmēja iespējamo sarunu procesa parametrus. Tas viens. Otrs – šie parametri visu laiku uzlabojas, jo par to rūpējas mūsu bruņotie spēki. Okupēto teritoriju atgūšana ļoti precīzi parāda, kā vajag vest sarunas ar Krieviju.

Prezidents Zelenskis pieprasīja tūlītēju visu Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas, arī no teritorijām, ko Krievija okupēja jau 2014. un 2015. gadā. Tas ir atslēgas nosacījums. Kādēļ? Tādēļ, ka jebkāda Krievijas anklāva atrašanās uz Ukrainas zemes nozīmēs pēc laika atkal kara pārnešanu tālāk.

Proti, Krievija izlabos kādas kļūdas, atkal izdomās kaut kādus dīvainus iemeslus un atkal ielauzīsies Ukrainas teritorijā jau ar precīzāka mērķējuma ieročiem. To mums it nemaz nevajag.

Mēs saprotam, ka karu vajag pareizi pabeigt un beidzot nomierināt visas šīs Krievijas fantastiskās pretenzijas tikai ar pilnīgu Krievijas zaudējumu, proti Krievijai ir pilnībā jāpamet Ukrainas teritorija.

Un šie jau ir pilnīgi citi nosacījumi, kurus pieprasām – aiziet no visas kopš 1991. gada starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izmaksāt reparācijas un kompensācijas, jo, patiesībā Krievija nekaro pret militārajiem objektiem, tā uz Ukrainas zemes daļēji vai pilnībā ir iznīcinājusi vairāk nekā 23 000–24 000 civilo objektu.

Tā ir iznīcinājusi vairāk nekā 1000 pilsētu un ciemu, raidījusi triecienus pa kritisko infrastruktūru. Šajā laikā ir cietuši tikai 350–370 militārie objekti. Daudz vairāk gājuši bojā mierīgie iedzīvotāji. Citiem vārdiem sakot, Krievija karo ar Ukrainu, ar mūsu valsts būtību, nevis ar mūsu militāristiem.

Mēs ļoti labi saprotam, ka karu var izbeigt šādi: visu teritoriju atbrīvošana, vienošanās par robežu, kur skaidri būs fiksēta Krievijas neiespējamība nokļūt mūsu zemē, kompensācijas pilnā apjomā.

Es uzskatu, ka atslēgas nosacījums pareizam kara noslēgumam būs pilnīga politiskās sistēmas transformācija Krievijā. Lai šī elite ar šovinistiskām, militārām vēlmēm aizietu nebūtībā.

Lūk, tā ir jāizskatās sarunu procesam. Un par tādu pārrunu procesu mēs runājam ar saviem partneriem, un to viņi arī saprot. Mums nav neviena cita varianta.

Pretējā gadījumā, ja mēs neatrisināsim Krievijas problēmu šodien, kā jau iepriekš teicu, karš atkal atkārtosies, cilvēki plūdīs prom un neatgriezīsies ne Zaporižjā, ne Dnipro, ne Mikolajivā, ne Hersonā un Harkivā, ja tur kaut kur līdzās joprojām būs krievu karavīri.

Ekonomika neatgriezīsies, investīcijas neplūdīs, paliks bloķēti tranzīta ceļi, mums to visu nevajag.

Un pats galvenais – Eiropai visu laiku būs problēma ar Krievijas agresīvo uzvedību, jo Krievija neatteiksies no ekspansijas. Tā provocēs migrācijas, enerģētikas krīzi, tā centīsies iejaukties Eiropas vēlēšanu procesos, tā turpinās finansēt galēji labējās un galēji kreisās politiskās grupas, lai tās radītu haosu vienā vai otrā Eiropas valstī.

Visu interviju ar Mihailo Podoļaku varat noklausīties "Spotify" platformā (intervija notiek krievu valodā).

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti