“Domāju, ka aprīļa beigās vai maija sākumā visam vajadzētu pakāpeniski beigties,” teica Arestovičs.

Viņš norāda, ka sākumā Krievijas karaspēks īstenojis uzbrukumus astoņos virzienos, bet tagad palikuši tikai divarpus. “Tagad viņu galvenais uzdevums būs piebeigt Mariupoli un aplenkt Donbasa operāciju zonu,” spriež Arestovičs.

Šo versiju apstiprina arī Krievijas karaspēka vadības paziņojumi. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu otrdien paziņoja, ka “speciālās militārās operācijas” pamatmērķi Ukrainā esot sasniegti un turpmāk Krievijas karaspēks varēs koncentrēties uz galveno mērķi, kas ir “Donbasa atbrīvošana”.

Arestovičs norāda, ka Kremlis pieļāvis lielu kļūdu, uzskatot, ka Ukraina ir Krievijai līdzīga valsts, ar ko viegli varēs tikt galā, vēršoties pret valsts vadību.

“Ja viņiem būtu darīšana ar tādu centralizētu valsti kā Krievija, viņi par 90% uzvarētu. Taču viņi izvēlējās nepareizo valsti, kam uzbrukt.”

Arestovičs norāda, ka Krievijas karaspēks Ukrainā cieš lielus zaudējumus, bet Kremlis baidās izsludināt vispārējo mobilizāciju, lai Krievijas tautas rokās nenonāktu liels daudzums ieroču.

“Viņi atceras 1917. gadu, kad mobilizētie nometa cara tētiņu, jo negribēja doties uz fronti. Viņi baidās izsniegt krievu tautai ieročus.”

Arestovičs spriež, ka Krievijas karaspēka vadība melo par saviem zaudējumiem Ukrainā. Krievija apgalvo, ka zaudējusi mazāk nekā 1400 karavīru, bet Ukraina vēsta, ka Krievijas zaudējumi pārsniedz 17 000 karavīru.

Arestovičs gan atzīst, ka Ukraina nepublisko informāciju par saviem zaudējumiem. “Protams, mums ir šie skaitļi. Es tos zinu, bet nenosaukšu. Līdz kara beigām. Neviena armija kara laikā nepublisko savus zaudējumus. Pirmkārt, tas ir valsts noslēpums. Otrkārt, šo informāciju var izmantot pretinieks, lai izvērtētu savas darbības efektivitāti.”

Arestovičs arīdzan apšauba, ka gadījumā, ja Krievijas līderis Vladimirs Putins tiks iedzīts stūrī, Kremļa saimnieks varētu ķērties pie atomieroču izmantošanas.

“Tas ir cilvēks ar labu manikīru, kurš sēž 20 metru attālumā no sarunas biedriem un no visa baidās. Viņš būvē pilis un jahtas, uztur mīļākās. Ne jau tādēļ, lai ietu bojā kodolkara liesmās,” uzskata Arestovičs. Pēc viņa domām, pat ja Putins dotu pavēli sākt kodolkaru, viņu, ļoti iespējams, nošautu paša apsardze.

“Pret mums karo absolūts ļaunums, īsti sātanisti, bet mūsu uzvara jāpanāk ne jau ar to, ka mēs nogalināsim daudz cilvēku, bet gan pašiem nekļūstot par zvēriem un barbariem kā viņi.”