Eiropas komisārs kaimiņvalstu politikas jautājumos Johanness Hāns nesen izteicies, ka korupcija aizbiedē no Ukrainas investīcijas. Arī Ukrainas politisko procesu pētnieki atzīst - kamēr nebūs izskausta korupcija, runāt par reālām pārmaiņām un nozaru reformām neesot jēgas.
Šie ir bijuši divi gadi nepiepildītu cerību. Cilvēki, kuri cīnījās Maidanā, domāja, ka pārmaiņas būs straujas, tomēr nevar arī teikt, ka nekas netiek darīts, lai reformētu valsti, atzīst ukraiņu politologs Mihailo Basarabs. Ukrainu viņš salīdzina ar vecu māju, ko radinieki saņēmusi mantojumā.
“Pieņemam lēmumu nenojaukt, bet sākt kosmētisko remontu. Sākam mainīt logus, durvis, pārkrāsot, nomainīt santehniku. Taču konstrukciju nejaucam. Mēs to atstājam. Manuprāt, tā vienalga ir un būs veca māja. Iztērēsim daudz pūļu un naudas, bet neiegūsim jaunu ērtu mitekli. Tā tagad ir ar Ukrainu,” saka politologs.
“Mēs atstājām to veco konstrukciju - politisko sistēmu, ar visām tām vērtībām, ar kaut kādiem neformāliem noteikumiem un norunām. Tas viss palicis. Nav noticis politiskās sistēmas restarts. Pie varas nav nonākuši principiāli jauni cilvēki,” turpina Basarabs.
Ukrainas līderiem, kuri nostāsies uz īstu pārmaiņu ceļa - grib viņi vai negrib, bet būs jātiek galā ar galveno problēmu – korupciju.
“Ja no politisko attiecību sistēmas neizņems korupciju, kas ir viens no veidiem, kā atrisināt lietas un nopelnīt, un kamēr šī problēma nebūs novērsta, jebkuras citas reformas ir lemtas neveiksmei. Fiasko. Lai cik naudas nāktu, lai cik daudz naudas investori dotu korumpētai valstij, jēgas nebūs. Korupcija ir kā caura muca, kurā pazūd jebkāda apmēra investīcijas,” pārliecināts politologs.
Viena no Maidana prasībām bija lustrācija - varas attīrīšanās. Taču tā faktiski nav notikusi. Politologs norāda, ka lustrācijas likumu pieņēma pilsoniskās sabiedrības spiediena dēļ. Taču, likums jau piedzimstot bija miris, jo pašreizējā politiskajā sistēmā to neesot iespējams izpildīt. Vienlaikus cīņai pret kukuļu ņēmējiem un devējiem izveidotas daudzas jaunas institūcijas.
Mihailo Basarabs ir skarbs - tā esot vien pretkorupcijas reformas imitācija.
“Kāpēc tas tiek darīts? Manuprāt, ja valsts augstākajai vadībai, vispirms jau prezidentam, būtu politiskā griba veikt sistēmiskas, dzelžainas un plašas antikorupcijas reformas... Ticiet, viņam pietiktu ar Ukrainas Ģenerālprokuratūru un drošības dienestu. Tas ir viņu galvenais uzdevums - cīņa ar korupciju. Manuprāt, prezidentam nav tādas vēlmes. Un, ja nav vēlmes kaut ko darīt, kas jādara? Jāvelk garumā, jāiegūst laiks…” spriež politologs.
“Mums ir ļoti viltīgs prezidents. Visu laiku, kopš viņš ir pie varas, viņš nodarbojas ar ko? Viņš visu laiku cenšas pāradresēt neatrisinātus jautājumus un problēmas, tostarp arī savas kompetences sfēras jautājumus, citiem varas atzariem. Atrunas - te slikts parlaments, slikts Ministru kabinets, vai vēl kāds cits slikts. Bet prezidentam ar to it kā nav nekāda sakara,” savu nostāju skaidro Basarabs.
Premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks nesen izteicās, ka mafiozo korupciju Ukrainas augstākajos varas gaiteņos jau esot izdevies izskaust. Tagad jācīnās ar kukuļošanu vidējā un zemākā līmeņa valsts pārvaldes iestādēs un komunālajos uzņēmumos.
Jau iepriekš Eiropas parlaments pauda bažas par politisko krīzi, kas piemeklējusi Ukrainu. Jaceņuks februāra nogalē izturēja uzticības balsojumu parlamentā par spīti tam, ka prezidents Petro Porošenko bija aicinājis viņu atkāpties, norādot uz sabiedrības neapmierinātību ar viņa valdības darbu un trūkumiem reformu īstenošanā un cīņā pret korupciju. Tomēr par izstāšanos no koalīcijas paziņoja divas partijas, līdz ar to Jaceņuks vairākumu parlamentā ir zaudējis un jāmeklē jauni sabiedrotie.
