Ukrainas pirmā lēdija: Mēs izturēsim šo ziemu

Ukraina izturēs šo ziemu un turpinās cīnīties, neskatoties uz aukstumu un Krievijas raķešu izraisītajiem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem. Šādu pārliecību intervijā raidsabiedrībai BBC paudusi Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska.

Viņa arī norādījusi, ka brīži, kad ģimene var pavadīt laiku kopā kaut uz neilgu laiku, šobrīd ir ārkārtīgi reti. Vīriešiem karojot ar Krievijas iebrucējiem, rūpes par māju, siltumu, bērniem un nodrošināšanu ar pārtiku vairāk gulstas uz sieviešu pleciem.

Ukrainas pirmā lēdija: Mēs izturēsim šo ziemu
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

Arī Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka ukraiņu sieviešu loma šajā karā ir būtiska, tostarp dodoties karā.

Krievijas sāktais karš nenoliedzami ir apgriezis kājām gaisā daudzu cilvēku dzīves Ukrainā. Daudzās ģimenēs karā zaudēti tēvi, brāļi, vīri, dēli. Citās ģimenēs rūpes par pārējiem ģimenes locekļiem ziemā gulstas uz sieviešu pleciem.

Kijivas mērs Vitālijs Kļičko vēsta, ka pēc trešdien notikušā Krievijas raķešu uzbrukuma puse Kijivas iedzīvotāju joprojām ir bez elektrības padeves, siltuma piegāde ir atjaunota trešdaļai māju.

Ikdiena ir kļuvusi pilnīgi citāda arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ģimenei. To intervijā raidsabiedrībai BBC atzīst Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska. Viņa atklāj, ka tikties visiem kopā – Volodimiram, viņai un diviem bērniem, sanāk ārkārtīgi reti.

"Nenosaukšu jums precīzu datumu, kad pēdējo reizi visi vakariņojām, bet tagad tas ir ļoti reti. Ļoti reti.

Mēs maz redzam viens otru četratā, jo es ar bērniem dzīvoju atsevišķi, bet mans vīrs dzīvo darbā," stāsta Ukrainas pirmā lēdija.

"Tādi brīži ir īsi, visvairāk to pietrūkst bērniem. Mēs pēc tā ilgojamies vairāk par visu. Visvairāk mums pietrūkst vienkāršu lietu – apsēsties un parunāties tik ilgi, cik ilgi vien vēlamies. Runāt par visādām lietām – lielām, mazām, kas notiek ģimenē. Mēs par to runājam, bet tas ir vai nu telefonā vai videozvanā. Mēs pastāvīgi sazināmies. Bet tā, ka būtu tik daudz laika, cik vēlamies – tā nav. Diemžēl."

Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire, kas šonedēļ viesojās Kijivā, sarunā ar Latvijas Radio norāda, ka ukraiņu sievietes ne vien ir spējīgas parūpēties par savu ģimeni, bet tām piemīt arī liela drosme, par ko viņa pārliecinājusies, viesojoties Kijivā.

"Mēs vakar tikāmies ar studentēm, kuras īsi pēc apšaudes tomēr bija universitātē, bija atnākušas runāt par eiroatlantiskās integrācijas jautājumiem. Tādēļ arī drosme un vēlme mācīties ir redzama.

Piektā daļa no Ukrainas bruņotajiem spēkiem pašlaik ir sievietes. Katrs piektais karavīrs, kas šobrīd cīnās par Ukrainas brīvību un neatkarību, ir sieviete."

Ukrainas armijā piektā daļa karavīru ir sievietes

Arī Reire vizītes laikā Kijivā tikās ar Ukrainas pirmo lēdiju. Zelenska paudusi pateicību par Latvijas sniegto atbalstu Ukrainai, īpaši, karā cietušo karavīru rehabilitācijas jomā.

Reire norādīja, ka sievietes Ukrainā cieš no šausminošas Krievijas armijas vardarbības un Latvijas vēlme ir šīs sievietes atbalstīt. Tādēļ ar Latvijas finanšu atbalstu Ukrainas pilsētā Ivanofrankivskā nākamnedēļ tiks atvērts sieviešu rehabilitācijas centrs. Tur tiks sniegta palīdzība ukraiņu sievietēm, kas Krievijas agresijas rezultātā cietušas no seksuālās vardarbības.

"Centrs sniegs ļoti dažāda vieda plašu palīdzību, sākot ar to, ka tas būs patvērums šīm sievietēm. Bet šis atgūšanās process ir ilgstošs un ļoti smags. Sievietēm būtu iespējams saņemt gan juridiska rakstura palīdzību, rehabilitāciju, dažāda veida psiholoģisku atbalstu."

Reire uzsver, ka Rietumiem jāspēj palīdzēt Ukrainai visos veidos – militāri, politiski, ekonomiski, psiholoģiski un arī tirdzniecība ir viens no ļoti spēcīgiem instrumentiem. Šo nostāju viņa paudīs piektdien Briselē notiekošajā Ārlietu padomes sanāksmē tirdzniecības jautājumos.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti