Pasaules panorāma

Eksperts: Eiropai ir svarīgi, lai Putins zaudē karu Ukrainā

Pasaules panorāma

«Pasaules panorāma»: Ukrainā visi iedzīvotāji pieliek roku, lai palīdzētu cīņā. Kā ukraiņus atbalsta Moldovā un kas padomā Lukašenko?

Harkivā cilvēki joprojām dzīvo lādiņu sapostītās mājās

Ukrainas pilsētā Harkivā cilvēki joprojām dzīvo šāviņu sapostītās mājās

Harkivā jau vairāk nekā divus mēnešus ik dienu krīt Krievijas artilērijas šāviņi. Ukrainas otrā lielākā pilsēta uzskatāma par otro izpostītāko aiz Mariupoles. Postījumi nodarīti simtiem māju. Lielākā daļa cilvēku tās pametuši, taču citi tajās joprojām dzīvo. Šos namus un tajos dzīvojošos apmeklēja Latvijas Televīzijas korespondents Gints Amoliņš un operators Aigars Kovaļevskis.

Harkivā no Krievijas artilērijas apšaudēm nav bijis pasargāts arī pilsētas centrs. Smagi cietusi arī piecstāvu ēka, kurā ir Antona dzīvoklis.

“Neskarts nav palicis neviens dzīvoklis. Cilvēki no šejienes aizbraukuši, vairs necer te mitināties. Mājas tālākais liktenis nav zināms – vai atjaunos vai ne. Ļoti daudz cilvēku palikuši bez dzīvesvietas. Par viņiem ļoti žēl, daudzus pazīstu kopš bērnības,” stāsta Antons.

Antons ieved iekšpagalmā – šīs ir bijušas viņa mājas kopš bērnības.

“Sprādziens notika dienas vidū. Paveicās, ka mājās nebija pārāk daudz cilvēku. Liela daļa sēdēja pagrabā. Mans bērnības draugs tagad guļ slimnīcā ar smadzeņu tūsku. Viņam ļoti nopietna trauma. Lielākā daļa cilvēku sēdēja pagrabā, tādēļ viņi palika neskarti. Skatieties, logu nav. Te es pavadīju savas dzīves labākos gadus, bērnību. Tādēļ sāpīgi uz to skatīties.”

Iekšpagalms un māja, tāpat kā visa Harkivas pilsēta, tagad ir klusi. Klusumu regulāri pārtrauc artilērijas dunoņa.

Antons ar draugu Jevgēniju palikuši pilsētā, lai kā brīvprātīgie apbraukātu rajonus un piegādātu palīdzību, pārtiku vecāka gadagājuma iedzīvotājiem, daudzi no kuriem joprojām palikuši tepat.

Kāds piecstāvu nams cietis īpaši smagi. Pusotras kāpņu telpas bloku fasāde sprādziena triecienvilnī norauta pavisam. Cietuši arī citi dzīvokļi, izsisti logi.

Tomēr mājā joprojām dzīvo cilvēki.

“Es sēdēju pie draudzenes otrajā stāvā. Pati piektajā stāvā dzīvoju, bet sēdēju pie draudzenes – pļāpājām. Tad izdomāju, ka vajag iet mājās.

Tikko savā dzīvoklī pievēru durvis, tā sprādziens, pat nesapratu, kas notiek. Ieejas durvis sašķieba, divas dienas nevarēju tikt ārā.

Pazīstami puiši tad atbrauca, pataisnoja durvis, lai varētu kaut sāniski iziet ārā,” stāsta mājas iedzīvotāja.

Kaimiņiene ieved kāpņutelpā, lai aizvestu parādīt savu dzīvokli. Sprādziena radīto bojājumu dēļ un pēc lietavām dzīvoklis applūda. Tagad cenšas izžāvēt. Triecienviļņa izsistie logi aizdarīti ar finiera plāksnēm.

“Te sasistie stikli. Viss sadauzīts. Visu aiztaisījām, viss sasists. Tagad mēģinu visu mazliet sakārtot.”

Blakus kāpņutelpā joprojām dzīvo arī Larisa.

“Biju mājās, biju apgūlusies un skatījos televizoru. Un tad kā sprāga.. Mani kaimiņi uzreiz savācās un sapakojās, pēc stundas aizbrauca.

Manu dzīvokli it kā galīgi nesagrāva, un tā arī paliku tepat, dzīvoju. Bet baidos. Man te atbrauca un jautāju – bet vai jūs nebaidāties?

Es saku – baidos. Baidos. Jo Krievija ir tāda neparedzama.. kā lai pareizāk nosauc.. valsts vai kas tā ir?”

Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva atrodas vien 30–40 kilometru attālumā no Krievijas robežas, un Krievijas karspēks joprojām atrodas netālu no Harkivas, no austrumu puses.

Salīdzinoši nelielais attālums Krievijas artilērijai jau vairāki nekā divus mēnešus ļāvis apšaudīt pilsētu, kur jau sapostīts vairāk nekā 2000 ēku, nesen norādīja Harkivas mērs.

Pie Harkivas turpinās kaujas, Ukrainas spēkiem cenšoties atspiest Krievijas vienības tālāk prom no pilsētas, lai krievu artilērijas lādiņi to vairs nespētu sasniegt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt