"Dēliņ, padod man paciņu, es ar spieķīti staigāju," saka kāda pavecāka kundze, kura kopā ar citiem nesen no okupācijas atbrīvotās Balaklijas iedzīvotājiem drūzmējas pie humānās palīdzības auto. Balaklijas un citu Harkivas apgabala apdzīvoto vietu atbrīvošana ir būtisks pagrieziens karā.
"Viennozīmīgi tas ir pagrieziena punkts karā. Tas parāda Ukrainas militāro vienību spēku un motivāciju par spīti tam, ka Krievijai joprojām ir vairāk ieroču," norāda Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara.
Par atbrīvošanu priecājas arī Balaklijas iedzīvotāji.
"Prieks! Mēs tieši tobrīd mājās cepām pīrāgus, un atbrauca mūsējie, un mēs viņus varējām pacienāt!" stāsta kāda pilsētas iedzīvotāja.
"Ir kļuvis vieglāk! Galvenais, ka no debesīm nekas nelido virsū!" atzīst pilsētas iedzīvotājs.
Bet prieku aptumšo Krievijas armijas zvērības, kas atklājas pēc okupācijas spēku aiziešanas.
Atklātais šokē, bet nepārsteidz, žurnālistiem atzina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Pārsteigumu nav. Es neesmu pārsteigts. Skati, ko redzēju, ir šokējoši, bet nav pārsteidzoši, jo mēs redzam to pašu, ko redzējām Bučā, pirmajās no okupācijas atbrīvotajās teritorijās.
Iznīcinātas ēkas, nogalināti cilvēki un... ko es varu pateikt? Tā ir daļa no mūsu realitātes un vēstures, daļa no modernās, šodienas Krievijas nācijas. Viņi to izdarīja. Tikai un vienīgi viņi..."
Balaklijas policija atklājusi, ka okupanti bija ierīkojuši spīdzināšanas telpas. Pēc iedzīvotāju stāstītā, tajās visu laiku bijuši ieslodzīti vismaz 40 cilvēki.
Uz kameras sienām ieslodzītie skaitījuši dienas. Kāds uzrakstījis – 72, rāda Ukrainas izmeklētājs. Okupācijas laikā vietējie centušies pat netuvoties policijas iecirknim, jo bija risks, ka vienkārši sagrābs un ieslodzīs. Artjoms kamerās nonācis, jo pie viņa atraduši viņa brāļa, Ukrainas karavīra foto uniformā.
"Viņi lika man turēt divus vadus, kas pieslēgti pie ģeneratora. Jo ātrāk griež, jo stiprāka strāva. Saka – nelaid vaļā, palaidīsi vaļā vadus, beigas tev. Prasīja, vai Balaklijā palikuši karavīri," Krievijas gūstā pārdzīvoto atceras Artjoms.
Balaklijā kādā šķērsielā redzami divi kapi. Tur vietējie aprakuši Krievijas spēku nošauto taksistu Petro Šepelu un viņa pasažieri, kura identitāte pagaidām nav zināma. Viņus pie Krievijas spēku kontrolpunkta nošāva okupācijas pēdējā dienā.
"Es gribu paprasīt Putinam, par ko nošāva manu dēlu?" vaicā nošautā taksista māte Valentīna.
"Kas viņam lika te nākt ar šausmīgiem ieročiem? Viņš nogalināja ne tikai mūsu bērnus, bet arī mūs, mātes. Es šīs dienas nedzīvoju, es mirstu. Es gribu vērsties pie visām pasaules mātēm – sacelieties pret šo slepkavu!"
Strādā izmeklētāji, Petro un nezināmais pasažieris tagad ir ekshumēti, tāpat arī citiem okupantu nogalinātajiem upuriem tiks veiktas ekspertīzes.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Septembra sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
