Turpinot Ukrainas politiskās dzīves sakārtošanu pēc gada sākumā notikušās varas maiņas, otrdien Ukrainas Augstākajā Radā bija plānots pieņemt vairākus ļoti nozīmīgus likumus.
Piemēram, parlamenta deputāti otrdien nobalsoja par prokuratūras reformu, kas nosaka gan valsts prokuratūras uzbūvi un turpmāko darbību, gan prokuroru statusu, pienākumus un atalgojumu.
Ar lielu nepacietību tika gaidīti arī likumi par cīņu ar finanšu noziegumiem - pretkorupcijas bāzes likumprojekts, kas ļaus ieviest arī elektroniskās ienākumu un izdevumu deklarācijas, kā arī ļaus uzraudzīt šo deklarāciju atbilstību ierēdņu reālajai dzīvei. Deputāti nobalsojuši arī par pretkorupcijas biroja izveidi.
Runājot par finanšu sfēru, Ukrainas parlaments uzlicis par pienākumu turpmāk visiem uzņēmumiem atklāt to patiesos īpašniekus. Valdības vadītājs Arsēnijs Jaceņuks izteicies, ka uzņēmumu īpašniekiem vairs neizdošoties slēpt savus vārdus aiz anonīmām kompānijām, kas nodibinātas beznodokļu zonās. Tāpat plānots pastiprināt cīņu ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, tostarp pastiprināti uzraugot ārpusbanku kreditēšanas iestādes.
Otrdien Ukrainas Augstākās Radas spīkers Aleksandrs Turčinovs parakstījis arī likumu par atsevišķu Luhanskas un Doņeckas apgabalu rajonu īpašo statusu un nodevis šo dokumentu parakstīšanai prezidentam Petro Porošenko. Tiek prognozēts, ka šis likums varētu stāties spēkā tūlīt pēc vietējām vēlēšanām, kas šajos reģionos paredzētas 7.decembrī. Prokrieviskie kaujinieki ne reizi vien apsūdzējuši Kijevas vadību par īpašā statusa likumu kavēšanu, bez kuriem reāls pamiers faktiski neesot iespējams.
Tikmēr Petro Porošenko otrdien pieņēmis lēmumu atcelt 23.februārī svinēto Tēvzemes aizstāvju dienu, izdodot rīkojumu katru gadu 14.oktobrī atzīmēt Ukrainas aizstāvju dienu. Tieši otrdien, 14.oktobrī, Ukrainā tiek svinēta Ukrainas Pretošanās armijas dibināšanas gadadiena.
Šis lēmums jau izsaucis Krievijas neizpratni un neapmierinātību. Krievijas Federācijas Padomes ārlietu komitejas vadītāja pienākumu pildītājs Vladimirs Džabarovs paziņojis, ka Ukrainas prezidenta lēmums ir uzskatāms par grēku savas tautas priekšā un par spļāvienu Otrā pasaules kara veterānu dvēselē. Džabarovs arī paudis pārliecību, ka jaunie svētki Ukrainā nekad neiedzīvosies.
Deputāti otrdien parlamenta sēdē arī atbalstīja valsts pretkorupcijas politikas likumu un apstiprināja amatā jauno aizsardzības ministru Stepanu Poltoraku. Tomēr darba kārtībā netika iekļauts likumprojekts par Ukrainas nemiernieku armijas valstisku atzīšanu, kas arī izraisīja nacionālistiski noskaņotu demonstrantu neapmierinātību.
Vēl pirms šīsdienas plenārsēdes valsts prezidents Petro Porošenko bija brīdinājis, ka Kijevā varētu tikt sarīkotas dažādas provokācijas, kurām nepieciešams pretoties. Un prezidenta prognozes piepildījās. Ukrainas parlamenta priekšā otrdien izcēlās nenoskaidrotu personu sadursmes ar milicijas darbiniekiem. Melnā apģērbā un aizsargmaksās tērpti cilvēki tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju virzienā meta dūmu granātas un petardes. Uz žurnālistu jautājumiem, kādu organizāciju protestētāji pārstāv, akcijas dalībnieki nav atbildējuši, norādot, ka pārstāv paši sevi. Nekādas prasības arī netika izvirzītas, vien miliči tika apsūdzēti nodevēju aizstāvībā.
Pāri milicijas kordonam, kas apsargāja Augstāko Radu, protestētāji maskās meta gaismas un trokšņa granātas, petardes, nūjas un citus priekšmetus un ar gaisa šautenēm izsita ēkas logus.
Neilgi pirms tam pie protestētājiem bija vērsies partijas „Svoboda” līderis Oļegs Tjagņiboks, kurš paziņojis, ka piketa dalībniekiem nav izdevies ietekmēt deputātu balsojumu un panākt Ukrainas Pretošanās armijas dalībnieku atzīšanu par Ukrainas varoņiem un neatkarības cīnītājiem. Tieši tāpēc partija pārtraucot savu darbību pašreizējā parlamenta sasaukumā. Gan „Svoboda”, gan arī organizācija „Labējais sektors” savu saistību ar šīsdienas sadursmēm pie parlamenta ir noliegušas.
