Ukrainas parlamentāriešu paziņojums apkopo Krievijas militāras iejaukšanās sekas Ukrainas teritorijā un ļauj Ukrainas varasiestādēm izvirzīt Krievijai oficiālas pretenzijas un prasības.
Maskava joprojām oficiāli noliedz krievu karavīru klātbūtni Ukrainā, norādot, ka prokrievisko separātistu rindās karojošās Krievijas militārpersonas ir brīvprātīgie.
Ukrainas parlamenta paziņojumā savukārt uzsvērts, ka “Krievijas bruņota agresija pret Ukrainu sākusies 2014.gada februārī, kad fiksēti pirmie gadījumi, kad Krievijas bruņotie spēki pārkāpuši Krievijas - Ukrainas robežas šķērsošanas kārtību”.
Dokumentā izklāstīti 2014.gada sākuma notikumi, kas noveda pie Krimas aneksijas, atzīmēts arī, ka Krievijas varasiestādes sākotnēji noliegušas, ka Krimā cilvēki militārajās formās bez atpazīšanas zīmēm būtu Krievijas karavīri, bet vēlāk tomēr to atzinušas.
Tāpat dokumentā aprakstīta Austrumukrainas konflikta hronoloģija, nosaucot to par “Krievijas Federācijas pret Ukrainu vērstās agresijas otro fāzi”.
Dokumentā arī pausts, ka par spīti šogad Minskā panāktajam mierīgā noregulējuma līgumam, Krievija vairāk vai mazāk intensīvi turpina agresiju pret Ukrainu.
Augstākā Rada aicinājusi starptautisko sabiedrību pastiprināt sankcijas pret Krieviju un paātrināt finanšu palīdzības sniegšanu un ieroču piegādes Ukrainai, “ja Krievija neapturēs bruņoto agresiju”.
Augstākā Rada arī pieprasa Maskavai atlīdzināt zaudējumus, kas radušies Krievijas darbības rezultātā Ukrainas teritorijā. Deputāti arī pieprasījuši saukt pie kriminālatbildības personas, kas iesaistītas krievu karavīru darbībā Ukrainā, pretējā gadījumā Kijeva draud vērsties Starptautiskajā tribunālā.
Ukrainas parlaments arī atkārtoti aicinājis atdot Ukrainai Krimu un Sevastopoli.
Krievija pagaidām nav reaģējusi uz šo paziņojumu. Kremlis noliedz krievu armijas klātbūtni Ukrainas austrumos, bet Krimu un Sevastopoli uzskata par savām teritorijām, attaisnojot to pārņemšanu ar starptautiski neatzīto referendumu.
Jau ziņots, ka prokrieviski noskaņotie separātisti kontroli par Donbasa rajoniem sāka pārņemt pērn aprīlī drīz pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu. Ukraina uzsāka pretterorismu operāciju un kaujās gājuši bojā vairāki tūkstoši cilvēku. Starptautiskā sabiedrība vairākkārt mēģināja panākt mierīgo krīzes noregulējumu. Pēdējā tā dēvētā "Minskas-2" vienošanās panākta 12.februārī un abas puses sāka atvilkt smago bruņojumu no frontes līnijas, tomēr ik pa laikam izskan ziņas par apšaudēm un sadursmēm.
