Ukrainas parlaments nobalso par miera uzturētāju aicināšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ukrainas parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu pieņēmis likumu, kas atļauj starptautisko miera uzturētāju izvietošanu konflikta pārņemtajos valsts austrumu reģionos. 

Deputāti arī atbalstīja prezidenta priekšlikumu par īpaša statusa piešķiršanu separātistu kontrolētajiem rajoniem.

Par miera uzturētāju uzaicināšanu nobalsoja 340  no 450 Augstākās Radas deputātiem. Misijas dalībnieki varēs darboties Doņeckas un Luhanskas apgabalos, un viņu uzdevums būs uguns pārtraukšanas režīma uzraudzība. Konkrētas operācijas detaļas tiks saskaņotas sarunās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un Eiropas Savienības pārstāvjiem.

Parlaments arī atbalstīja īpaša statusa piešķiršanu separātistu kontrolētajiem rajoniem. Tomēr tas var tikt īstenots vienīgi pēc vēlēšanām, kurām jānotiek saskaņā ar Ukrainas likumiem. Deputātu lēmumus asi kritizē separātistu līderi. Viņi uzskata, ka šīs iniciatīvas pārkāpj februārī Minskā panāktās vienošanās punktus.

Arī Krievijas Ārlietu ministrija nākusi klajā ar apgalvojumu, ka oficiālā Kijeva cenšoties pārmainīt likumu par Donbasa reģiona īpašo statusu un tā esot krasa novirzīšanās no Minskas vienošanos noteikumiem. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka likums par Donbasa īpašo statusu ir pieņemts jau agrāk, bet pašreizējais likumprojekts mēģina to izmainīt un piemērot šo statusu atkarībā no vēlēšanu iznākuma. Pēc Lavrova vārdiem, šajā situācijā būtu jāaktivizē kontaktgrupas darbība, bet Normandijas četrinieka līderiem process jāuzrauga, kā solīts, un jāsūta attiecīgie signāli Kijevai.

Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas pārstāvis kontaktgrupā Deniss Pušiļins paudis līdzīgu viedokli, norādot, ka šādu potenciālo likuma izmaiņu pieņemšana nozīmēs to, ka pie Minskas vienošanās atgriezties vairs nebūs iespējams. Pēc Pušiļina vārdiem, Minskas vienošanās Donbasa reģiona īpašā statusa likuma izmaiņas neparedzēja, un tas liek domāt, ka Porošenko piedāvājumi apdraud paša likuma dzīvotspēju. Runājot par citiem izskanējušajiem piedāvājumiem, Pušiļins arī norādījis, ka Doņeckas tautas republikas varas iestādēm faktiski nebūtu nekas pret starptautisku miera uzturētāju klātbūtni, taču arī šāda klātbūtne būtu Minskas vienošanos pārkāpums.

Lēmumu par miera uzturēšanas kontingenta iesaisti Ukrainas konflikta noregulējumā valsts Nacionālā drošības un aizsardzības padome pieņēma pirms mēneša.   Miera uzturētāji būtu jāizvieto pie valdības spēku un separātistu saskarsmes līnijas Donbasā un uz robežas ar Krieviju.

Jau vēstīts, ka  12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr  no Ukrainas turpina pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas. 

Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti