- Eksperti arvien aktīvāk pauž bažas, vai vienošanās pildīs visas iesaistītās puses
- Ukrainas austrumos apšaudes joprojām turpinās
- ES ir apņēmusies sagatavot jaunas sankcijas, ja Minskas vienošanās tomēr cietīs neveiksmi.
Tas, ka Ukrainas vadībai un prezidentam Petro Porošenko ir nācies samierināties ar reāliem teritoriāliem un politiskiem zaudējumiem apmaiņā pret kaut vai nestabilu mieru Ukrainas austrumos, kļuva zināms jau tūlīt pēc ceturtdienas Minskas sarunu noslēguma.
Piektdien, uzrunājot valsts parlamentu, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins atzinis, ka sarunas tiešām ir bijušas psiholoģiski ļoti smagas, un Kijevas pārstāvji ne reizi vien esot domājuši par izstāšanos no sarunām.
Līdzīgs viedoklis esot bijis arī Vācijas un Francijas pārstāvjiem, kas galu galā tomēr ir bijuši vienisprātis, ka ir jādara viss iespējamais, lai jaunā vienošanās tomēr tiktu izpildīta par spīti dažādiem mēģinājumiem pretoties gan pašam miera procesam, gan uguns pārtraukšanai.
Rada apņēmības pilna pildīt vienošanos
Lai arī priekšā stāv ļoti smags un nepatīkams darbs, Ukraina ir apņēmusies darīt daudz. Tā, piemēram, piektdien Augstākās Radas spīkers Vladimirs Groismans solījis, ka no savas puses parlaments darīs visu iespējamo, lai izpildītu tam uzliktās saistības.
Groismans par to paziņojis pēc piektdien notikušās tikšanās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kas Minskas vienošanos realizāciju komentējusi visai piesardzīgi, vien solot sniegt Ukrainai Latvijas atbalstu un pieredzi dažādu reformu īstenošanā.
Nenoliedzami, viens no sarežģītākajiem un neatliekamākajiem jautājumiem būs saistīts ar atsevišķu Doņeckas un Luhanskas apgabalu rajonu turpmāko statusu vai autonomiju un jau tagad izskan bažas, vai parlaments tiešām spēs vienoties par plašu pilnvaru piešķiršanu līdzšinējās politiskās sistēmas un arī teritoriālās vienotības pretiniekiem.
Bažas par nākotni
Goršeņina institūta prezidents Vadims Omeļčenko komentārā portālam „Ļevij Bereg” norāda, la faktiski viss ir sācis iet pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāna, jo jaunā Minskas vienošanās faktiski atzīst, ka krievu spēku Ukrainas austrumos it kā nemaz nav, bet Krimas jautājuma patiešām vairs nav.
Pēc Omeļčenko domām, viens no galvenajiem mērķiem ir padarīt Doņeckas un Luhanskas apgabalus par pilntiesīgiem varas subjektiem ar lemšanas un veto tiesībām, kas nākotnē varētu traucēt Ukrainai īstenot tās iekšpolitisko un arī ārpolitisko kursu.
Tomēr jau pirmā diena pēc Minskas sarunām ir parādījusi, ka ne visi ir tika apņēmības pilni pildīt uzņemtās saistības. Par spīti aicinājumiem nesaasināt situāciju frontē, jau sarunu laikā tika saņemtas ziņas, ka, piemēram, Debaļcevas pilsētas apkārtnē ceturtdien ir pastiprinājusies krievu bruņutehnikas klātbūtne.
Arī piektdien atkal ir reaktīvajām raķetēm ir apšaudītas vairākas apdzīvotas vietas, bojā gājuši ir vismaz astoņi ukraiņu karavīri un vairāk nekā 30 guvuši ievainojumus. Apšaudītas arī dzīvojamās mājas. Triecieni izdarīti arī pa kaujinieku pozīcijām, nodarot tiem nopietnus zaudējumus.
Ukrainas aizsardzības ministrija apgalvo, ka prokrieviskajiem spēkiem dota pavēle ieņemt Debaļcevas un Mariupoles pilsētu līdz naktij uz svētdienu, kad pamieram jāstājas spēkā.
Stratēģiski svarīgās Debaļcevas apkārtnē, caur kuru ved ceļš un dzelzceļš starp Donbasa lielākajām apdzīvotajām vietām, tanku un artilērijas šāvieni pēdējās dienās atskan īpaši intensīvi.
Prokrieviskie separātisti apgalvo, ka jau trešo dienu pilnībā aplenkuši vairākus tūkstošus Ukrainas karavīru. Tomēr Ukrainas puse to noliedz, uzsverot, ka par spīti apgrūtinātajiem apstākļiem un ceļu apšaudīšanai, apgādes līnijas ar pārējo Ukrainas kontrolēto daļu nav sarunas un arī ievainotos iespējams izvest, lai gan pat ātrās palīdzības automašīnas tiek apšaudītas.
“Debaļcevā ir sarežģīta situācija, sarežģīta, taču izciešama. Notiek kaujas par Loginovas ciematu, kaujinieki cenšas nobloķēt ceļu uz Debaļcevu, taču nekāda Debaļcevas katla, par ko visi runā, pašlaik nav. Mums ir pilna mēroga komunikācija ar savu brigādi un mūsu rīcība ir pilnībā saskaņota,” medijiem stāstīja ukraiņu karavīrs Petro.
Ukrainas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka prokrieviskajiem kaujiniekiem dota pavēle par katru cenu ieņemt Debaļcevu, kā arī Mariupoli līdz naktij uz svētdienu, kad jāstājas spēkā Minskā parakstītajam otrajam pamieram. Ukrainas ministrija arī apgalvo, ka lai to panāktu pēdējās dienās konflikta zonā ievērojami palielināts Krievijas karavīru skaits, kas pašlaik jau pārsniedzot desmit tūkstošus. Daudzviet karadarbības zonā joprojām iesprostoti vairāki tūkstoši cilvēku.
Tie, kas cenšas pamest reģionu pašlaik, riskē ar savu dzīvību.
“Uzbrukumu ģeogrāfija kļuvusi plašāka, Iepriekš tika apšaudītas trīsdesmit divas apdzīvotās vietas, taču pēdējā diennaktī apšaudīto apdzīvoto vietu skaits pieaudzis līdz 48. Tas nozīmē, ka cieš ne tikai Ukrainas karavīri, bet no kaujinieku apšaudēm iet bojā civiliedzīvotāji un tiek sagrauta infrastruktūra,” pauda ukraiņu armijas runasvīrs Andrijs LIsenko.
Lai arī abas puses ir apņēmušās līdz marta sākumam apmainīties ar gūstekņiem, arī šajā jautājumā jau noticis pavērsiens. Ceturtdien pēc sarunu beigām Ukrainas prezidents Petro Porošenko apgalvoja, ka ir panākta vienošanās arī par apcietinātās ukraiņu pilotes un deputātes Nadeždas Savčenko atbrīvošanu, taču Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs piektdien norādījis, ka šādus solījumus Krievija nav devusi, jo Savčenko vainu vēl noteiks tiesa.
enoliedzami, Ukrainas jautājums bija uzmanības centrā arī Briselē notikušajā Eiropas Savienības līderu samitā. Kā pēc līderu tikšanās paziņoja Vācijas kanclere Angela merkele, Eiropas Savienība neatteiksies no iepriekš panāktajām sankcijām, kuras stāsies spēkā 16. februārī. Šīs sankcijas tikušas pieņemtas pēc Mariupoles apšaudes. Vienlaicīgi Eiropas Komisija ir aicināta sagatavot vēl arī jaunas sankcijas gadījumam, ja jaunā Minskas vienošanās netiks ievērota.
Jau vēstīts, ka Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā notiekošajās sarunās par miera panākšanu Ukrainā piedalījās Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Ukrainas prezidents Petro Porošenko.
Sarunas ilga kopš trešdienas vakara un tajās valdīja pamatīga spriedze, ko Ukrainas pārstāvji raksturoja kā nervu spēli.
Gandrīz 15 stundās ilgušajās sarunās Minskā valstu līderi panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi.
