Ukrainas parlaments atceļ deputātu imunitāti

Ukrainas parlamenta deputāti otrdien, 3. septembrī, sanāca uz pirmo rudens sesijas sēdi. Par dienas centrālo notikumu kļuva balsojums par deputātu neaizskaramības atcelšanu. Lai arī deputāti ir nobalsojuši par neaizskaramības atcelšanu, atsevišķi eksperti gan uzskata, ka, lai šis lēmums pilnībā stātos spēkā, vēl ir nepieciešamas izmaiņas likumos.

Ukrainas parlaments atceļ deputātu imunitātiUģis Lībietis
    Līdz šim Ukrainā spēkā esošie likumi nosaka, ka parlamenta deputātam izvirzīt apsūdzības, viņu aizturēt vai arestēt ir iespējams tikai tad, ja tiesībsargājošās iestādes ir saņēmušas Augstākās radas piekrišanu. Diskusijas par deputātu neaizskaramības atcelšanu aizsākās jau pirms pieciem gadiem, taču parlamenta devītā sasaukuma laikā šādas izmaiņas konstitūcijā tā arī netika izdarītas.

    Pēdējo divu gadu laikā ir bijuši vairāki rosinājumi atcelt imunitāti, piemēram, sākot no 2020.gada, un tos par atbilstošiem atzinusi arī Konstitucionālā tiesa. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā inaugurācijas runā bija aicinājis deputātus balsot par savas neaizskaramības atcelšanu, bet sava priekšgājēja Petro Porošenko rosināto likumprojektu bija noteicis par neatliekamu.

    Šodien, 373 parlamenta deputātiem balsojot par, deputātu neaizskaramība tika atcelta un šis lēmums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī. Par šādu lēmumu nebalsoja vien "Opozīcijas platforma par dzīvi".

    Likumā gan tiek saglabāts punkts par to, ka deputātiem nav juridiskas atbildības par balsojumu rezultātiem vai izteikumiem parlamentā un tā struktūrās, izņemot apvainojumus un melus.

    Jau iepriekš bija izskanējušas ziņas, ka balsojums par deputātu neaizskaramību nav korekts un pilnīgs. Tā, piemēram, Demokrātijas un likuma pārākuma centra direktors Tarass Ševčenko ir pārliecināts, ka ar konstitūcijas grozīšanu vien nepietiek. Pēc viņa vārdiem, neaizskaramība joprojām būs spēkā līdz brīdim, kamēr šis punkts netiks izņemts arī no likuma par "Ukrainas tautas deputātu statusu", kā arī no kriminālkodeksa.

    Taču Augstākās radas spīkers un valdošās partijas "Tautas kalps" līderis Dmitrijs Razumkovs paudis pārliecību, ka visas procedūras ir ievērotas un pamata tās apstrīdēt nav.

    "Es saprotu, ka tagad tautas deputāti var vērsties ar prasību Konstitucionālajā tiesā. Taču es nesaprotu, kā pēc tam būs iespējams atkal iet uz vēlēšanām un stāstīt par to, kā jūs rūpējaties par vienkāršo ukraiņu likteņiem. Tie ir dubultie standarti. Es uzskatu, ka juridisku pamatojumu šādām sūdzībām nav. Mēs esam ievērojuši procedūru. Ja tiks atrasts kāds punkts, kas apstiprina, ka procedūra nav izpildīta pilnībā, tas tiks skatīts Augstākajā radā. Taču es esmu pārliecināts, ka mūsu īstenotās procedūras šī likuma pieņemšanā pilnībā atbilst pašreizējai likumdošanai – gan politiski, gan juridiski," sacīja Razumkovs.

    Vairāki parlamenta deputāti jau izteikušies, ka pēc jaunā likuma stāšanās spēkā ir sagaidāmas vairākas plašu rezonansi raisošas krimināllietas.

    Deputātu šīsdienas lēmumu atzinīgi novērtējis arī prezidents Volodimirs Zelenskis, apsveicot visas frakcijas, kas balsoja par neaizskaramības atcelšanu, un piebilstot, ka šis ir tikai sākums jaunas Ukrainas celšanā.

    Runājot par prezidentu, parlaments otrdien nosūtījis Konstitucionālajai tiesai arī likumprojektu, kas piedāvā piešķirt valsts vadītājam tiesības izveidot dažādas regulējošās izstitūcijas, kā arī iecelt Nacionālā pretkorupcijas biroja un Valsts izmeklēšanas biroja vadītājus. Arī šo likumprojektu ir kritizējuši opozīcijas pārstāvji, brīdinot par autoritārisma nostiprināšanās riskiem valstī.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti