Posts, sagrautas mājas, dzīve frontes pirmajās līnijās. Tas viss apskatāms pēc Ukrainas parlamenta iniciatīvas atklātajā fotoizstādē Saeimas namā. To veido ukraiņu žurnālista un dokumentālā fotogrāfa Maksa Levina darbi, kuros iemūžināti skati no karstākajiem punktiem Ukrainā kara pirmajās dienās. 13. martā viņš pazuda bez vēsts – fotogrāfu nogalināja Krievijas karavīri.
Atklājot izstādi, Ukrainas parlamenta vicespīkere Kondratjuka izcēla, ka radies paradokss – karš ļāvis satuvināties citam ar citu, vienlaikus distancējoties no Krievijas.
“Tas ir arī turpinājums vēl vienai ļoti svarīgai iniciatīvai – mēs ļoti gaidām Eiropas Padomes lēmumu par kandidātvalsts statusa piešķiršanu.
Tādēļ mums ir ļoti svarīgi turpināt šo sadarbību ar Eiropas Savienību, ar visām valstīm, jo īpaši ar austrumu partneriem,” sacīja Kondratjuka.
Ukrainas parlaments ir optimistiski noskaņots jautājumā par kandidātvalsts statusa saņemšanu.
Kondratjuka norādīja: “Šobrīd mēs piedzīvojam ļoti sarežģītus laikus, jo Krievija šo karu speciāli ievelk. Mēs šo karu jau uzskatām ne tikai par Ukrainas-Krievijas karu, bet arī par Eiropas karu. Tādēļ mums ir ļoti svarīgi, lai arī Eiropas valstis justu atbildību par to, ka ir jāpalīdz Ukrainai.
Ņemot vērā, ka gandrīz visas Eiropas Savienības valstis ir NATO, tieši no jūsu palīdzības ir atkarīgs, cik ātri mēs spēsim uzvarēt.”
Uz kara fotogrāfiju izstādes fona Kondratjuka pauda, ka mainījies arī parlamenta darbs.
“Tagad mēs saprotam, ka nav nekāda vadošā spēka vai opozīcijas. Mēs visi esam vienā frontē un partijā – par Ukrainu,” pauda Kondratjuka.
Kondratjuka arī pateicās Latvijas valdībai un tautai par Ukrainai sniegto atbalstu. Gan par humāno un militāro palīdzību, gan par no kara bēgošo Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
