Ukrainas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru prognozē Zelenska partijai

Ukrainas parlamentā gaidāmas lielas pārmaiņas. Šosvētdien paredzētajās vēlēšanās pārliecinošu uzvaru, varbūt pat pusi balsu, prognozē jaunā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska partijai „Tautas kalps”, kas sola iztīrīt valsti no korupcijas. Tās uzvara Zelenksim dos iespēju nominēt nākamo premjeru un teikšanu jaunās valdības izveidē, lai varētu ķerties pie solīto reformu īstenošanas dzīvē.

Īsumā:

  • Pēc uzvaras prezidenta vēlēšanās Zelenskis izsludināja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.
  • Zelenska partijai "Tautas kalps" sola graujošu uzvaru.
  • Rudenī Zelenska popularitāte var kristies.
  • „Tautas kalps” apsolījis kandidātu sarakstā neiekļaut nevienu, kurš ir bijis vai ir deputāts parlamentā.
  • Augstākajā Radā var būt ap 80% jauno deputātu, kam nav vajadzīgās pieredzes.
  • No 22 sarakstiem iekļūšanu parlamentā prognozē piecām partijām.
  • Porošenko un Timošenko partijas varētu iegūt tikai nedaudz virs noteiktās 5% barjeras.
  • Premjera amatu varētu saglabāt līdzšinējais valdības vadītājs Groismans.

41 gadu vecais komiķis un aktieris bez politiskās pieredzes Volodmirs Zelenskis pārliecinoši uzvarēja pavasarī notikušajās Ukrainas prezidenta vēlēšanās un maijā tika inaugurēts amatā. Tomēr - kaut valsts galva, viņš nav valdības vadītājs. Viņš nevar iecelt ministrus, lai īstenotu savus vēlēšanu solījumus. Un, lai gan prezidents var nominēt premjerministru, gala vārds par apstiprināšanu vai noraidīšanu tik un tā pieder parlamentam - Augstākajai Radai.

Tur Zelenskim nav pārāk daudz atbalstītāju. Lai situāciju mainītu un varētu ciešāk rokās saņemt varas grožus, viņš uzreiz pēc stāšanās prezidenta amatā izsludināja parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas.

Ukrainas parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru prognozē Zelenska partijaiGints Amoliņš

    Tās notiks šo svētdien, un paredzams, ka parlaments piedzīvos lielas izmaiņas. Zelenska tikai pērn reģistrētajai partijai „Tautas kalps” gaidāma graujoša uzvara. Nosaukta seriāla vārdā, kurā Zelenskis tēloja galveno lomu, aptaujas tai prognozē pat pusi balsu – 40-50 procentus. Tikai pāris mēnešus pēc stāšanās amatā jaunais Ukrainas prezidents joprojām ir populārs, Latvijas Radio norāda ukraiņu politologs Jevhens Mahda:

    „Zelenska medusmēnesis ar vēlētājiem turpinās. Taču domāju, kas tas beigsies jau rudenī. Ne tikai tāpēc, ka jau būs pagājušas simts dienas pēc viņa ievēlēšanas. Vienkārši pienāks jaunie rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, un cilvēki redzēs, ka ne visu valstī var tik viegli izmainīt, kā solīts vārdos. Taču tas nenozīmē, ka Zelenskis strauji zaudēs popularitāti. Viss būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies situācija.”

    Zelenska un viņa partijas popularitāti skaidro ar Ukrainas līdzšinējās politiskās elites noraidīšanu, kuru sabiedrībā apsūdz par nespēju atdzīvināt ekonomiku, izskaust korupciju, izbeigt karu Ukrainas austrumos ar Krievijas atbalstītajiem prokrmeliskajiem separātistiem.

    Atklāts ir jautājums, vai Zelenska politiskajai partijai izdosies pašai nodrošināt vairākumu vai būs jāmeklē koalīcijas partneri. Tomēr partija uz parlamentā vēlēšanām kā prioritāti nosaukusi „valsts iztīrīšanu no korupcijas, izzagšanas, kukuļošanas un liekuļiem.” Partija „Tautas kalps” apsolīja, ka tās kandidātu sarakstā nebūs iekļauts neviens, kurš ir bijis vai ir deputāts parlamentā.

    Tādēļ gaidāms, ka Augstākajā Radā nomainīsies lielākā daļa un būs daudz jaunu deputātu.

    „Šī būs plašākā parlamenta deputātu nomaiņa visos neatkarības gados – domāju, ka 80 procenti būs jaunie deputāti. Tā būs problēma, jo arī likumdošanas darbs tomēr ir jāmācās. Un demokrātiskā sabiedrībā tomēr jābūt kādai pārmantojamībai. Taču tāds tagad ir vēlētāju noskaņojums,” vērtēja politologs Mahda.

    Svētdienas vēlēšanās uz 424 deputātu vietām pretendē 22 partijas. 225 deputātus ievēl no partiju sarakstiem, pārējos – no vienmandāta vēlēšanu apgabaliem.

    Bet iekļūt Augstākajā Radā varētu tikai kādas piecas partijas.

    Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2014. gadā uzvarēja Petro Porošenko bloks un bijušā premjera Arsēnija Jaceņuka partija „Tautas fronte”. Līdz šīm abas veidojušas valdību, bet šajās vēlēšanas izredzes nav spīdošas. Eksprezidenta Petro Porošenko vadītā partija tagad pārsaukta „Eiropas solidaritāte”, un tā varētu iegūt vien kādus 8-9% balsu. Savukārt Jaceņuka „Tautas fronte” vēlēšanās vispār nepiedalās. Arī bijušās premjeres Jūlijas Timošenko partija „Batkviščina” jeb „Tēvzeme” aptaujās svārstās ap sešiem septiņiem procentiem – tikai nedaudz virs noteiktās 5% barjeras iekļūšanai parlamentā.

    Šajā situācijā otro vietu aptaujas sola prokrieviskajai partijai „Opozīcijas platforma – Par dzīvi” – tai prognozē plus mīnus 12 procentus, ar elektorātu galvenokārt Ukrainas austrumos.

    Tikmēr izredzes pārvarēt 5% barjeru ir arī pazīstamā ukraiņu rokmūziķa Svjatoslava Vakarčuka vadītajai liberālajai proeiropeiskajai partijai „Holos” jeb „Balss”.

    Laiks priekšvēlēšanu kampaņai pēc Zelenska paziņojuma par pirmstermiņa vēlēšanām bijis īss, norāda politologs Jevhens Mahda:

    „Kampaņa ir bijusi īsa, tikai divi mēneši. Solījumu praktiski nav, un pati kampaņa būvēta neloģiski. Proti, pēc Žannas d’Arkas principa – „kas mani mīl, tas lai man seko!””

    Runājot par to, kurš būs iespējamais nākamais premjers, politologs neizslēdz, ka amatu varētu saglabāt līdzšinējais valdības vadītājs Volodimirs Groismans. Viņš ir izstājies no Porošenko partijas un jūnijā dibināja pats savu ar nosaukumu – „Groismana Ukrainas stratēģija”. Tai iekļūt parlamentā gan maz izredžu. Tomēr politologs norāda, ka Groismans licis saprast, ka būtu gatavs būt premjers arī jaunajā valdībā, un tajā savu izdevīgumu varētu saskatīt arī Zelenskis.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti