Ukrainas opozīcija pieprasa ārkārtas vēlēšanas

Eiropas Savienības valstis stingri nosoda naktī uz sestdienu notikušo eirointegrācijas atbalstītāju mītiņa izdzenāšanu Kijevā. Latvijas ārlietu ministrija norāda, ka „neadekvāta spēka pielietošana pret miermīlīgiem demonstrantiem, nav pieļaujama un ir pretrunā ar Eiropas vērtībām", un aicina „varas iestādes respektēt demonstrantu tiesības uz miermīlīgo protestu pret Ukrainas valdības pieņemto lēmumu apturēt Asociācijas līguma parakstīšanu ar Eiropas Savienību." Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bildts savā Tvitera kontā paziņoja, ka baidās, ka „Janukovičs nolēmis izvēlēties represiju politikas ceļu", un brīdināja, ka Ukrainai draud „ārkārtējas briesmas."

Atgādinām, ka sabiedriskās un studentu organizācijas jau vairākas dienas bija rīkojušas demonstrācijas, tajās piedaloties arī opozīcijas partiju pārstāvjiem, pieprasot, lai Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs Austrumu partnerības samitā Viļņā paraksta asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Ukrainas milicijas specvienība „Berkut" sestdien ap puspieciem no rīta izdzenāja vairākus simtus demonstrantu, kas atrādās par Maidanu dēvētajā Neatkarības laukumā. Vairāk desmiti cilvēku tikuši ievainoti, bet vairāk nekā 30 arestēti, bet vēlāk atbrīvoti.

Reaģējot uz notikušo, Ukrainas opozīcija pieprasa izsludināt ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas , kā arī iekšlietu ministra demisiju, viņa rīcības izmeklēšanu un tiesāšanu. Tāpat tikusi izveidota kopīga „pretošanās koordinācijas komiteja", un notiek gatavošanās nacionāla mēroga streikam. Gaidāms, ka svētdien pusdienlaikā Kijevā tiks organizēts jauns masu mītiņš.

Tajā pašā laikā ir daudz neskaidrību par aizvadītas nakts notikumiem. Piemēram, premjerministra Nikolaja Azarova preses pārstāvis paziņoja, ka valdības vadītājs esot „sašutis un satraukts" par demonstrantu izklīdināšanu, un sola, ka tiks veikta rūpīga izmeklēšana. Nav arī skaidrs, no kurienes atbraukuši specvienības „Berkut" kaujinieki.

Eiropas Savienības valstu vēstnieki Kijevā šodien devās uz notikuma vietu, lai pārliecinātos par notiekošo, un „tādā veidā arī dotu signālu, lai pret mierīgajiem demonstrantiem vēlreiz netiktu izmantots spēks." Latvijas vēstniece Ukrainā Argita Daudze Latvijas Radio stāstīja, ka daļa demonstrantu pārgrupējušie uz citu netālu esošu laukumu. Kopienas vēstnieki, kuriem pievienojušies arī Kanādas un ASV diplomāti, kopīgi apspriež notiekošo, un sestdien tikās gan ar opozīcijas, gan sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Viņi pauduši pateicību, ka vairākas valstis nosodījušas Ukrainas varas iestādes, bet arī izteikuši bažas par turpmāko notikumu attīstības gaitu, norādīja Argita Daudze:

„Sabiedrisko organizāciju pārstāvji izsaka bažas, ka viņi redz zināmas paralēles ar 2004.gada mierīgā Maidana apspiešanas metodēm, un neizslēdz, ka šajā gadījumā strādā ne tikai.. Nav saprotams, kas ir tie specvienību dalībnieki bijuši naktī. No Kijevas specvienībām tie katrā ziņā nav bijuši."

Latvijas vēstniece tostarp norāda, ka „arī Ukrainas pareizticīgo baznīcas patriarhs Filarets ir izteicis atbalstu mierīgajiem demonstrantiem." Bet prezidents Viktors Janukovičs līdz sestdienas pēcpusdienai publiski savu viedokli vēl nebija paudis.