Grimčaks to paziņojis intervijā Ukrainas televīzijai, vēsta aģentūra “Unian”.
“Pašlaik mēs uzskatām, ka pati situācija virzīs Krieviju uz to, lai aizietu no turienes ar armiju. Ir objektīvi dati.. Tāpat kā viņi aizgāja no Austrumvācijas, no Ungārijas, Čehoslovākijas, pametot visu,” sacījis Grimčaks.
Pēc viņa teiktā, tas var notikt, kad Krievijas pašas iekšējas problēmas kļūs svarīgākas par to, kas notiek ārpus tās robežām.
Jau ziņots, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins un citas augstas Krievijas amatpersonas sākotnēji vairākkārt kategoriski noliedza Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Krimas Autonomajā Republikā, kuru pēc neatzītā referenduma Krievija 2014.gadā faktiski anektēja. Vēlāk tiešraidē, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem, Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības vienību muguras stāvējuši Krievijas karavīri.
Pēc tam Ukrainā sākās jaunais saspīlējuma vilnis, kad Harkovā, Doņeckā un Luhanskā vairāki bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu. Kijeva sākusi pretterorisma operāciju, 2015.gada februārī kārtējās sarunās ar rietumvalstu līderu līdzdalību panākta vienošanās par pamieru, kurš gan aizvien netiek pilnībā ievērots.
