Dienas ziņas

Jūrmalnieki piketē pret Bulduru bibliotēkas pārvietošanu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lauksaimnieki turpina darbu frontes līnijas draudu ēnā

Ukrainas lauksaimnieki turpina darbu karadarbības draudu ēnā

Izjauktas pieprasījuma un piegādes ķēdes, apšaudes un mīnēti lauki radījuši neapskaužamus apstākļus lauksaimniecības nozarei Ukrainas austrumos. Tuvojoties frontes līnijai, lauksaimnieki un lopkopji Donbasā spiesti pamest saimniecības. No postošā kara nav pasargāti ne strādnieki, ne mājlopi.

Viena no pēdējām strādājošajām piena fermām Ukrainas kontrolētajā teritorijā Donbasa reģiona austrumos dara visu iespējamo, lai turpinātu darbu.

"Mūsu piena ražošanas apjoms samazinājies no 11 uz divām tonnām. Mūsu tālākā perspektīva ir neskaidra, jo, ja Kramatorska tiks evakuēta, mums nebūs, kam pārdot produkciju. Mums būs jāevakuē ferma," stāsta fermas galvenais lopkopības speciālists Ihors.

Fermā atlikusi vien trešā daļa no agrākajiem darbiniekiem. Viņiem visvairāk žēl tieši dzīvnieku.

"Dzīvnieki uzvedas citādāk. Viņi ir nobijušies tāpat kā mēs, viņi vienkārši nevar to pateikt skaļi," secina fermas strādniece Haļina.

Doneckas apgabala fermas darbiniece Haļina Borisenko stāsta, ka arī govis ir nobijušās no karadarbības, tikai viņas nevar izteikt savas bailes vārdos

"Žēl govju, protams. Vēlos, lai viss būtu labāk, tāpat kā iepriekš, un visiem cilvēkiem atkal būtu darbs," atzīst strādniece Natālija.

Fermas strādnieks Oleksandrs stāsta: "Šeit ir ļoti skaļi. Ir karš, to var dzirdēt īpaši naktī. Lido pat reaktīvās lidmašīnas."

Tagad saimniecība baro govis ar kviešiem, jo graudu cenas ir kritušās, bet loģistikas izmaksas – pieaugušas.

Lai gan ievērojama daļa no saimniecības ieņēmumiem kādreiz tika gūta arī no kviešu audzēšanas, šī darba turpināšana ir saistīta ar riskiem.

Vēl nesen graudu kombains, novācot kviešu ražu, uzbrauca divām kājnieku mīnām. Sprādziena rezultātā saimniecības darbinieks guva smagus ķermeņa apdegumus un šobrīd ir kritiskā stāvoklī.

"22. aprīlī tika apšaudīta vēl viena mūsu govju ferma Oleksandrivkā. Todien gāja bojā 38 dzīvnieki. Mūsu vadība nolēma samazināt govju daudzumu. Uzbrukums bija gan fermai, gan iznīcināja lauksaimniecības tehniku," atceras fermas galvenais lopkopības speciālists Ihors.

Darbinieki stāsta, ka lielākā daļa tuvējā reģiona saimniecību jau pārtraukušas darbu. Dzīvnieki pārdoti vai palaisti savvaļā, jo šeit palikt ir pārāk bīstami.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt