Labības vienošanās, kas tika parakstīta Stambulā 22. jūlijā, bija spēkā līdz 19. novembrim. Tagad vienošanās būs spēkā vēl 120 dienas pēc šī termiņa. Vienošanās paredz labības un citas pārtikas eksportu caur trīs Ukrainas ostām.
Par vienošanās pagarināšanu sākotnēji paziņoja Ukrainas un Turcijas amatpersonas. Vienošanās tikusi pagarināta "saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem". Arī Krievija vēlāk apstiprināja, ka atļāvusi labības vienošanās pagarināšanu "bez izmaiņām".
Pēdējo nedēļu laikā Krievija vairākkārt brīdināja, ka varētu nepiekrist vienošanās pagarināšanai, jo nav īstenots arī jūlijā parakstītais atsevišķs līgums, kas atbrīvo no sankcijām Krievijas minerālmēslu eksportu.
Kā skaidrojis Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs, Krievijas bažas tikušas kliedētas, tādēļ tā piekritusi pagarināt vienošanos.
"Jā, ir ANO apliecinājums, ka darbs tiks pabeigts, lai nodrošinātu Krievijas graudu un minerālmēslu eksportu. Šim ANO darbam ir rezultāti. Tika izplatīts ASV, Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības kopīgs paziņojums, kas attiecas uz Krievijas pārtikas un minerālmēslu eksportētāju izstāšanos no sankciju režīma. Tā ir svarīga pozitīva attīstība. Šis darbs tiks pabeigts, lai pilnībā atbloķētu visas tiešās un netiešās problēmas, kas stāv ceļā."
Krievija pirms dažām nedēļām, pēc uzbrukuma Krievijas Melnās jūras flotes karakuģiem Krimā, paziņoja, ka uz nenoteiktu laiku aptur dalību "labības darījumā". Tomēr pēc tam piekrita atjaunot dalību līgumā. Vēlāk Krievija sāka bremzēt labības koridora darbu, tādēļ veidojās kuģu rindas.
Vairāki pasaules valstu vadītāji atzinīgi izteikušies par panākto kompromisu, jo graudu eksports no Ukrainas ir ļoti svarīgs cīņā ar pasaules pārtikas krīzi.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka vienošanās par iniciatīvas pagarināšanu panākta pēc Turcijas rīkotajām kopīgajām ANO, Krievijas un Ukrainas sarunām.
Ukraina ir viena no pasaulē lielākajām graudu eksportētājām, bet Krievijas atkārtotā iebrukuma un ostu blokādes dēļ sūtījumi tika pārtraukti.
Kopš 1. augusta Ukraina no trim Melnās jūras ostām ar vairāk nekā 430 kuģiem ir izvedusi vismaz 11 miljonus tonnu graudu un lauksaimniecības produktu.
Pozitīvo ziņu par vienošanās pagarināšanu gan ir nomākušas kārtējā Krievijas raķešu apšaude, ko tā īstenojusi ceturtdien no rīta. Gaisa trauksme tika izsludināta visos Ukrainas apgabalos.
"Nupat noticis kārtējais Krievijas terorakts, no rīta – desmitiem raķešu. Un civilie objekti ir galvenais mērķis. Krievija cīnās pret elektrību un siltumu cilvēkiem, uzspridzinot spēkstacijas un citus enerģētikas objektus," secina Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
"Tāda tagad ir ikdiena Ukrainā – Krievijas terora dēļ. Tāpēc mēs pieliekam tik daudz pūļu, lai no mūsu partneriem iegūtu modernas pretgaisa aizsardzības un pretraķešu aizsardzības sistēmas."
Ukrainas enerģētikas ministra pirmais vietnieks Jurijs Vlasenko izteicies, ka Krievijas uzbrukumu mērķis ir apturēt Ukrainas atomelektrostaciju darbību un galvenie triecieni īstenoti apakšstacijām.
Krievijas raķešu triecienos nodarītie bojājumi Ukrainas elektroapgādes infrastruktūrai ir tik apjomīgi, ka pašlaik bez elektrības ir aptuveni 40% valsts patērētāju. Kā norāda enerģijas kompānijas "D.TEK" izpilddirektors Dmitro Suharuks, situācija ir ļoti sarežģīta, taču kontrolējama. Suharuks arī ieteicis Ukrainas iedzīvotājiem gatavoties tam, ka dzīvot bez elektrības var nākties pat vairākas dienas.
"Pašlaik mums diemžēl ir jārunā nevis par plānveida elektrības atslēgumiem, bet gan par plānveida elektrības pieslēgšanu. Tas notiks atsevišķos reģionos, kuru diemžēl ir ļoti, ļoti daudz.
Mums ir arī jāatzīst, ka daudzviet pašlaik mēs varam runāt tikai par ļoti īslaicīgu elektrības pieslēgšanu. Maksimums tās būs divas līdz trīs stundas diennaktī."
Situācija šādi saasinājusies laikā, kad visā Ukrainā pazeminās gaisa temperatūra un Kijivā uzsnidzis pirmais sniegs.
KONTEKSTS:
Krievijas un Ukrainas "labības darījums" tika ar ANO un Turcijas starpniecību noslēgts 22. jūlijā. Pirmais kuģis vienošanās ietvaros pameta Odesas ostu 1. augustā. Ukraina ir viens no pasaulē lielākajiem labības eksportētājiem. Krievijas militārā iebrukuma dēļ Melnās jūras ostās sakrājušies miljoniem tonnu pārtikas. ANO brīdinājusi par bada risku galvenokārt trūcīgajās Āfrikas un Āzijas valstīs, ja piegādes nenotiks.
