Ukrainas jaunievēlētā prezidenta Zelenska pirmā ārvalstu vizīte - uz Briseli

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ukrainas jaunais prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien, 4. jūnijā, dosies savā pirmajā ārvalstu vizītē kopš stāšanās amatā. Tās laikā viņš apmeklēs Briseli, viesojoties Eiropas Savienības vadošajās institūcijās, kā arī apmeklējot NATO galveno mītni. Sarunu laikā plānots apspriest veidus, kā paātrināt karadarbības izbeigšanu Ukrainas austrumu daļā, kā arī veidus, kā veicināt Ukrainā īstenotās reformas.

Ukrainas jaunievēlētais prezidents Zelenskis dosies pirmajā ārvalstu vizītē
00:00 / 04:05
Lejuplādēt

Par to, ka jaunais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā pirmajā ārvalstu vizītē dosies tieši uz Briseli, šaubu faktiski nebija nevienam. Galu galā, ar savulaik ciešāko sabiedroto – Krieviju - pašlaik notiek karš, bet nākotnes integrācija Eiropas Savienībā un NATO tagad jau ir iekļauta Ukrainas konstitūcijā. Un arī jaunais prezidents jau ir paziņojis, ka šo virzienu mainīt negatavojas.

Kā norāda Ukrainas misijas vadītājs Eiropas Padomē Dmitrijs Kuļeba, gatavošanās šai vizītei notiek ļoti nopietni.

"Ukrainai un Ukrainas vadītājiem vizīte Briselē ir kļuvusi par tādu kā sakrālu darbību. Tā vairs nav tikai starptautiska vizīte, bet gan politisks signāls par to, ka mēs virzāmies pretī Rietumiem, neatkarīgi no Ukrainas prezidenta vai Eiropas Komisijas prezidenta uzvārda. Manā rīcībā esošā informācija liecina, ka gatavošanās šai vizītei notiek ļoti nopietni," tā Kuļeba.

Viesojoties Briselē, Volodimirs Zelenskis tiksies gan ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, gan Eiropadomes priekšsēdētāju Donaldu Tusku, gan arī NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Briseles amatpersonas ne vienu reizi vien ir solījušas Kijevai visu nepieciešamo atbalstu, tostarp arī finansiālo, gan lai palīdzētu reformu īstenošanā, gan lai meklētu risinājumus konfliktam Ukrainas austrumos. Un to apstiprinājis arī Eiropas Komisijas runasvīrs Margaritis Shins.

"Šī ir iespēja saglabāt ļoti labo attiecību līmeni, kāds mums bija prezidenta Porošenko laikā. Tas ir ļoti plašs sadarbības jautājumu loks gan ekonomikā, gan sabiedrībā. Mums ir arī īpaša darba grupa, kas palīdz Ukrainai strukturālo reformu ieviešanā. Tā kā ir ļoti daudz lietu, ko apspriest," paudis Shins.

Taču, kā norāda virkne komentētāju, Zelenska vizīte notiek ļoti nepiemērotā laikā. Pirmkārt, tāpēc, ka Eiropas Savienībā pēc Eiroparlamenta vēlēšanām ir sākusies cīņa par vadošajiem posteņiem un tā aizņem ļoti lielu politiskās dienaskārtības laiku. Arī pašā Ukrainā situācija ir līdzīga – tur parlaments ir atlaists un politiķi gatavojas ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Valdība, lai arī ir izturējusi uzticības balsojumu parlamentā, nevar lepoties ar uzticību no prezidenta puses. To apliecina kaut vai fakts, ka vizītē Briselē Zelenski nepavadīs viens no galvenajiem Ukrainas un Eiropas Savienības asociācijas līguma sarunvedējiem, ārlietu ministrs Pavlo Klimkins. Kā uzskata pasaules politikas institūta direktors Jevgēnijs Magda, spēcīgas politiskās komandas trūkums šīs vizītes laikā var nenākt Zelenskim par labu.

"Šī tiešām ir tāda rituāla vizīte. It kā uz kāzām būtu ieradies kāds attāls radinieks. It kā jūs neviens īpaši negaida, bet esat uzaicināts un tāpēc ir jāierodas. Tāpēc man ir bažas, ka Zelenski mēģinās paņemt aiz vārīgās vietas un šo sarunu laikā piedāvās viņam (protams, ne tieši) kaut kādos jautājumos tomēr piekāpties," teicis Magda.

Šāda piekāpšanās varētu būt saistīta ar jauno Ukrainas valodas likumu, kura dēļ Ungārija jau vairākus gadus bloķē Ukrainas-NATO komisijas darbu. Ungārijas ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka turpinās to darīt, jo jaunais likums pārkāpjot gandrīz 140 tūkstošu lielās ungāru kopienas tiesības. Arī pats Volodimirs Zelenskis ir solījis, ka valodas likumu rūpīgi izanalizēs.

Kā domnīcas „Carnegie Europe” komentārā raksta Ukrainas sabiedriskās politikas institūta vadošais pētnieks Maksims Bugrijs, Volodimira Zelenska prezidentūra ir iespēja Eiropai no jauna apstiprināt savas demokrātiskās vērtības, cilvēktiesības, mieru un solidaritāti, saglabājot atbalstu Ukrainas kļūšanai par Eiropas valsti. No otras puses gan Maksims Bugrijs norāda, ka pašā Eiropas Savienībā ir ļoti daudz ietekmīgu politisko spēlētāju, kuri neuzskata Ukrainu ne par Eiropas valsti, ne potenciālu Eiropas Savienības kandidātvalsti, bet gan tikai par daļu no Eiropas pierobežas. Turklāt izaicinājumus var radīt arī tie spēki, tostarp uzņēmēju vidū, kas tomēr vēlas pastiprināt sadarbību arī ar Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti