Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot

Krievijas armijā zūd motivācija karot Ukrainā, bet algotņu rindu papildināšanai palīdzība tiek meklēta Centrālāzijas valstīs. Tā uzskata Ukrainas izlūkdienests un militārie eksperti. Bet tikmēr Ukrainas prezidents aicinājis sabiedrību aktivizēties, lai Krievijai kļūtu vēl grūtāk karot Ukrainā.

Ukrainas izlūkdienests un militārais eksperts: Krievijas armijā zūd motivācija karot
00:00 / 03:44
Lejuplādēt

Triecieni pa civilo infrastruktūru

Pēc nedēļas, 24. augustā, Ukrainā tiks atzīmēta Neatkarības diena un apritēs seši mēneši kopš Krievijas sāktā iebrukuma Ukrainā. Šajās dienās tiek saņemtas ziņas par jauniem raķešu triecieniem Odesas apgabalā, Harkivā, Mikolajivā. Kārtējo reizi triecienu mērķis ir civilā infrastruktūra, taču postījumi vēl tiek apzināti un par cietušajiem arī ziņu vēl nav.

Kā paziņojis Ukrainas bruņoto spēku komandieris Valērijs Zalužnijs, ik dienu okupācijas spēki apšauda ukraiņu pozīcijas 700 līdz 800 reižu.

Tas nozīmē, ka ik dienu Ukrainas spēku virzienā tiek izšauti no 40 līdz 60 tūkstošiem munīcijas vienību.

Pēc Zalužnija vārdiem, pašlaik uzbrukumi notiek visas frontes līnijas garumā un galvenais iebrucēju mērķis esot izspiest Ukrainas bruņotos spēkus no Doneckas apgabala. Bruņoto spēku komandieris arī paudis bažas, ka ievērojama skaita raķešu sakoncentrēšana Baltkrievijā un citur Ukrainas robežas tuvumā var liecināt par drīzumā gaidāmo masveida uzbrukumu Ukrainas teritorijai.

Aģentūra LETA ziņo, ka no Krievijas otrdien veikts liels kiberuzbrukums Ukrainas valsts atomenerģētikas kompānijas "Enerhoatom" tīmekļa vietnei. Tas bijis jaudīgākais kopš 24. februāra, kad Krievijas karaspēks iebruka Ukrainā.

"Rašisti veica bezprecedenta kiberuzbrukumu "Enerhoatom" oficiālajai vietnei. Krievijas grupa "Tautas kiberarmija" īstenoja kiberuzbrukumu, izmantojot 7,25 miljonus botu, kas trīs stundās simulēja simtiem miljonu kompānijas mājaslapas skatījumu," teikts "Enerhoatom" paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka kiberuzbrukums nav būtiski ietekmējis uzņēmuma vietnes darbību un palicis nepamanīts tās lietotājiem.

Aicinājums rīkot kiberuzbrukumu "Enerhoatom" vietnei tika publicēts ziņapmaiņas platformas "Telegram" kanālā "Narodnaja kiberarmija" ("Tautas kiberarmija").

Mērķis nogurdināt Krievijas armiju

Kā otrdien intervijā izdevumam "The Washington Post" pastāstījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, partnervalstis savulaik bija brīdinājušas Ukrainu par gaidāmo Krievijas iebrukumu, taču nekādi konkrēti dati neesot sniegti. Turklāt, ja tobrīd par šādu kara iespējamību pastāstītu arī sabiedrībai, sāktos panika un aizsargāties būtu kļuvis daudz grūtāk. Zelenskis ir pārliecināts, ja haoss būtu sācies, Ukraina tiktu sakauta triju dienu laikā. Taču tas nav noticis, un savā ikvakara uzrunā tautai Zelenskis uzsvēris, ka

Ukrainas tautai ir nepieciešams darīt visu iespējamo, lai ienaidnieks piekustu no šī kara.

Pēc Zelenska vārdiem, galvenā Ukrainas priekšrocība ir tajā, ka savas valsts aizstāvībā ir iesaistīti miljoniem cilvēku – gan tieši kaujas laukā, gan kā brīvprātīgie un aktīvisti, atbalstot karavīrus, gan pildot citus pienākumus. Ukrainas prezidents uzskata, ka arī Krievija cer, ka ukraiņi piekusīs cīnīties, bet Rietumi piekusīs sniegt Kijivai atbalstu. Tieši tāpēc visiem ik dienu ir jāturpina darīt viss iespējamais, lai Krievijai kļūtu arvien grūtāk karot.

No savas puses militārais eksperts Oļegs Ždanovs ir pārliecināts, ka Krievijas spēki jau tagad saskaras ar nopietnām grūtībām, jo ir zudusi motivācija riskēt ar savu dzīvību, aizstāvot kādu ieņemtu Ukrainas pilsētu.

"Krievijas komandieri katastrofāli baidās pāriet aizsardzībā. Viņi saprot, ka aizsardzība viņiem nozīmē nāvi. Kamēr viņi uzbrūk, ieņem un laupa, ir stimuls un kaut kāda ideja iet uz priekšu un visus atbrīvot. Nu, viņi vismaz saka “atbrīvot”, bet patiesībā visus sagrābt, paverdzināt un tā tālāk. Bet, tiklīdz viņiem ir jānosēžas aizsardzībā, Krievijas armijā vispār jebkāda motivācija karot pazūd. Tāpēc, ka no šādas darbības nav ienākumu. Cita lieta ir algotņi – viņi karos, jo viņiem par to maksā. Par katru uzbrukumu, par katru kauju viņi saņem papildu naudu savai algai. Bet kas notiek ar citiem spēkiem?" stāstīja Ždanovs.

Arī Ukrainas izlūkdienests ziņo, ka pēdējā laikā arvien vairāk algotņu karošanai Ukrainā tiek meklēti Centrālāzijas valstīs – Uzbekistānā, Tadžikistānā, Kirgizstānā. Tāpat notiek aktīvs darbs ar šo valstu pilsoņiem Maskavas apgabalā, kur papildus līgumam tiek solīta arī Krievijas pilsonība.

Tas esot skaidrojams ar pašu Krievijas pilsoņu nevēlēšanos iesaistīties karadarbībā.

Vienlaikus tiek ziņots, ka arī Čečenijā tiek komplektēti četri bataljoni nosūtīšanai uz Ukrainu un šajos spēkos daudz esot čečenu spēka struktūru nolaupīto vīriešu no lauku reģioniem. Izlūkdienests arī novērojis, ka Čečenijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar to, ka musulmaņiem ir jākaro svešā, divu kristiešu valstu karā.

Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku pārstāvji ir paziņojuši, ka triecieni pa Krievijas spēku pozīcijām un munīcijas krātuvēm turpināsies, tostarp arī okupētajā Krimā, apgrūtinot iebrucēju spējas apgādāt savas vienības uz laiku okupētajos Ukrainas dienvidu rajonos. Ārvalstu eksperti gan norāda, ka tādos uzbrukumos, kā otrdien notika Džankojas tuvumā, ASV piegādātās raķešu sistēmas HIMARS nav izmantotas un solījumi amerikāņiem tiek pildīti. Taču vienlaikus tiek piebilsts, ka patiesībai neatbilst arī Krievijas propagandas apgalvojumi par to, ka līdz šim ir iznīcinātas jau vairākas HIMARS iekārtas. Tās visas joprojām esot ierindā.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt