Ukrainas izlūkdienests: Nākamais masīvais Krievijas raķešu trieciens varētu notikt pēc nedēļas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievija turpinās veikt masīvus raķešu uzbrukumus Ukrainai, bet nākamā šāda uzbrukuma sagatavošanai tai ir vajadzīga nedēļa. To pavēstījis Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs.

Krievija ir iztērējusi teju visas savu augstas precizitātes ieroču rezerves, tomēr tai vēl ir palicis daudz zemas precizitātes raķešu, izlūkdienesta pārstāvis skaidroja nacionālā telemaratona ēterā.

Krievijas krājumos visvairāk ir pretgaisa aizsardzības sistēmu "S–300" raķešu, kas tiek pielāgotas triecieniem pret mērķiem Ukrainā.

Kā iepriekš sacīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs, Krievijai palikušas raķetes vēl trim, četriem masīviem triecieniem.

"Mūs mēģina salauzt, kara laikā iegremdēt tumsā un aukstumā un piespiest sarunām uz agresora nosacījumiem. Tas neizdosies," uzsver Jusovs.

"Kā mēs saprotam, masīvo raķešu triecienu pret Ukrainu periodiskums ir aptuveni nedēļa. Šis periods viņiem ir vajadzīgs, lai sagatavotos nākamajam triecienam."

"Mēs redzam, ka viņi pārāk netiecas pēc precizitātes. Daudzos gadījumos redzam, ka raķetes novirzīšanās par kilometru ir nosacītā norma, un trāpīšana pat ne infrastruktūras objektiem, bet dzīvojamiem namiem, slimnīcām – tā arī ir Krievijas raķešnieku un visa Krievijas režīma greizrocības pazīme."

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti